otrdiena, 2011. gada 27. decembris

Meaningless stuff.

Pumpuru pazīmes kokos un nemitīgs lietus. Tā ir ziema.
Dienas skrien nemanot, un šis nav tāpat vien, šis tiešām šķiet jo īpaši ātri un nemanīgi. Tikmēr es plānoju lietas, ko darīt, aizmirstot, ka nav jau laika, kad tās darīt, bet nu, padomāt, jau atkal pasapņot nekad nav nācis par sliktu. Galvenais nenoslīkt ilūzijās vai neatsisties pret kādu akmeni. Sapņot mazāk, arī naktīs?
Ziemassvētki šogad dikti silti, ne jau tikai laika apstākļu ziņā, bet arī sajūtu. Mierīgi, kādiem tiem laikam arī jābūt. Tagad tikai derētu kāds kontrastā traks un jautrs Jaunais Gads, lai ir, ko atcerēties no dažādām operām.
Nomāc vien tas, ka jāmācās un jādara miljons lietas. Nav vairs nedz entuziasma, nedz dzirksteles, īsumā, nekā. Ja tā būtu filosofija vai ekonomika, jā, bet tas pārējais, kas velkas pakaļ. Labi, vēl varbūt franču valoda, bet vairāk gan ne. Jauks savienojums. Par pārējo - ja tas tā ir, tā tam jābūt, man nav spēka kaut ko mainīt. Gan jau pienāks laiks, kad es atkal cīnīšos, ierāvusi plaušās dziļi, dziļi, gaisu. Svaigu.
Pabārstīti šeit teikumi tā tukši laikam vien ir, taču vismaz atskaitei un piemiņai. Jaukt vārdu kārtību, jaukt rutīnu. Lasīt Murakami.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru