Choices.

izvēlēties

-vēlos, -vēiles, -vēlas, pag. -vēlējos.

1. Izmeklēt (sev) piemērotāko, vēlamo (no daudziem vai vairākiem); izraudzīties. I. audumu mētelim. I. specialitāti. I. diplomdarba tematu

izmeklēt

-ēju, -ē, -ē, pag. -ēju, pārej.

1. Meklējot izraudzīt, izvēlēties (no daudziem). I. piemērotu kaklasaiti. I. labākos ābolus. I. vajadzīgās grāmatas.

izraudzīt

-raugu, -raugi, -rauga, pag. -raudzīju

1. Izmeklēt (no kāda kopuma piemērotāko, atbilstošāko);izraudzīties; izvēlēt; izvēlēties. I. vietu ēkas celšanai. I. kandidātus. Kolektīva izraudzītie pārstāvji.

izvēlēt

-ēju -ē, -ē, pag. -ēju, pārej.

1. Izvēlēties. ( parasti divd. izvēlēts ) Vasarnīcas celšanai izvēlēta gleznaina vieta. Kursadarbam izvēlēts aktuāls temats. Gaumīgi izvēlēti rotājumi.

vēlēšanās

s.

1. Iekšējā tieksme pēc kā; tās izpausme. Neatvairāma vēlēšanās. Man nav vēlēšanās tur iet. Piepildīt savu vēlēšanos. Izpildīt kāda vēlēšanos. Katru vēlēšanos nolasīt no acīm. — (uzminēt un censties izpildīt).

(latviešu valodas skaidrojošā vārdnīca)

Tad nu tā. Izvēle izvēles galā, izvēles katru dienu. No šīm definīcijām nav skaidrs, ko tieši nozīmē izvēlēties, jo viens skaidrojums noved pie otra, un otrs pie trešā, kurš, savukārt, - pie ceturtā, un tas līdz ar to atpakaļ pie pirmā. Nav skaidrs, vai izvēle ir brīvas gribas vadīta, vai trešās personas un kultūras iespaidota, un, ja ir atšķirība, tad kāpēc abām tādām izvēlēm ir viens un tas pats vārds, ja to nozīme ir fundamentāli atšķirīga, un, ja tas nav svarīgi vai arī nozīmē vienu un to pašu, tad kāpēc vārds "vēlēšanās" paredz tikai "iekšēju tieksmi pēc kaut kā"? 

Cilvēks izvēlas, izraugās, izmeklē katru dienu, un, vadoties pēc kultūras teorijas nesenajām lekcijām, izvēles ir principā tas, kas atspoguļo, nosaka, reprezentē mūsu kultūras identitāti, vai arī tas, kā kultūras identitāte izpaužas mūsos. Ja iepriekš es nespēju izšķirties un saprast, kurā frontē saistībā ar brīvo gribu esmu es - fizikālisma vai duālisma, tad tagad, pat pieņemot, ka, jā, brīvā griba ir un mēs tomēr neesam ķīmiski-fizikālu procesu mašīnas, sākas neskaidrības par to, cik tad brīva tā izvēle ir, cik individuāla. Ja es, klaiņojot pa veikalu ar iepirkumu groziņu rokās, pieķeru sevi pie domas "hmm, varētu nopirkt to un to, jo tam ir atlaide (tas nekas, ka tas tāpat ir dārgāk par pārējām lietām) un jo tas ir patīkami iepakots, un jo es nesen dzirdēju, ka tas ir labs" vai arī, ja domāju par savām nākotnes iespējām, balstoties uz to, cik, kur un kas ir teikts, pieņemts un apgalvots - vai tās ir brīvas, individuālas izvēles? Vai es izvēlētos to pašu, dzīvojot pilnīgi citā vidē? Nē. Jo vide veido mani, kultūra veido mani, un līdz ar to veido manas izvēles. Pat, ja es abstrahējos no visām reklāmām, viedokļiem, vispārpieņemtajiem standartiem, es neticu, ka spētu izvēlēties INDIVIDUĀLI, jo diemžēl tas viss jau ir manā galvā un izveidojis savu tīklu, caur kuru es redzu, vai te gribētos teikt, neredzu lietu būtību (te nu atkal - kāda tad ir tā lietu būtība, ja katrs tās redzam atšķirīgi? vai ir tāda universāla, kopēja realitāte?). Tātad atliek vien secināt, ka izvēle, lai arī kāda un kā iespaidota tā būtu, mūsdienās ir pārāk glorificēta.

individuāls

īp.

1. Tāds, kas raksturīgs tikai atsevišķam indivīdam; īpatnējs, savdabīgs.Individuālas īpatnības. I. stils. Tēls ar individuālām iezīmēm.
2. Tāds, kas pieder vienam; tāds, ko radījis vai veic viens; personisks.Individuālā saimniecība. Individuālā celtniecība. Individuālais zemnieks — zemnieks, kas saimnieko savā privātsaimniecībā.
3. Tāds, kas attiecas uz atsevišķu indivīdu, ir paredzēts vai piemērots tam.Individuāla pieeja. Individuālais darba plāns. I. pasūtījums.

Man ir nopietnas aizdomas, ka man šodien vārdiem zūd jēga. Jo vairāk lasu, jo mazāk saprotu, jo vairāk jautājumu. Likšu mierā izvēles, liberālismu un brīvo gribu. Palikšu pie domas, ka "izvēle" ir tikai vārds, un ir nenormāli daudz dažādu types of choices. Paldies.

Bicycles and spring.

Pieci iesākti ieraksti, bet neviena nepabeigta, var jau būt, ka šis būs sestais.

Priecīgā ziņa ir tā, ka šodien tas ārprāts, kas norisinās ārā jau piekto mēnesi, ir sācis kust, un, stāvot pie kases ar vēlmi iegādāties kurpes, vairs nav galvā tās domas "ak, jā, protams, kad gan es tās varēšu uzvilkt, ir taču ziema". Es to laikam esmu teikusi neskaitāmas reizes, bet arī cilvēki ir smaidīgāki un tas gaišums, lai arī šobrīd diezgan pelēks, un daži grādi virs nulles, padara visu pozitīvāku. Arī tad, ja tavā acu priekšā nopērk riteni, kuru tu noskatīji veikalā, par kuru visu vakaru domāji un tad saņēmies nākamajā dienā, lai to nopirktu. Nekā nebija. Uz mana riteņa aizbrauca kāds krietni iereibis vīrietītis gados, kas, manuprāt, varēja izvēlēties arī ko citu, bet, nu, vismaz par gaumi nav jāstrīdas - mums, izrādās, tās ir vienādas.

Atkāpei - pavasaris nozīmē arī to, ka man jāzvana draudzenei un jāžēlojas par to, ka man visu ceļu likās, ka esmu iekāpusi kādā suņa atstātā suvenīrā, jo nepārtraukti līdzi sekoja tā smaka - apstājos, skatījos uz zolēm, it kā viss kārtībā. Annai ir teorija, ka tā ir pavasara kušanas smarža, un, ja tā, tad man pret to vairs nav tik fundamentālu pretenziju.

Vēl viens lieliskais aspekts šajās pēdējās dienās ir tas, ka man ir brīvlaiks, kuru gan īsti nemāku izmantot, jo esmu apjukusi tāpēc, ka man nav nekur jādeso. Darbi, protams, ir, un tie ir jādara, bet tas tomēr ir citādi nekā ierastā "lekcijas-privātstunda-kursi-dejošana" rutīna, kuras man neapšaubāmi sāks pietrūkt, domājams, gluži drīz. Kāpēc? Tāpēc ka man patīk, un tāpēc, ka šis viss tuvojas skaistām beigām šosezon, un līdz ar to vasarai, kas šogad solās būt īpaši jauka (tā es saku katru dienu, es zinu). Īstenībā ir gaužām dīvaini tagad pārlasīt tikko uzrakstītās rindiņas, jo šovakar nav tā, ka es būtu optimisma un pozitīvisma iemiesojums. Tas varētu nozīmēt to, ka, neskatoties uz garastāvokli, viss iet uz augšu, lai arī kas notiktu un kas nepatiktu. Visu nevar gribēt, visa arī nekad nebūs, tāpēc es izbaudu visu to lielisko kas ir te un tagad.