Otrais janvāris, divtūkstoš divpadsmitais gads. Skan veci.2011. laimīgi beidzās, 2012. veiksmīgi sagaidīts. Nav jau tā, ka būtu lielas cerības saistībā ar šo, bet, nu, kaut kam ir jābūt labāk. Vismaz kaut kam nedaudz, lai dzīve tāda rožaināka.
Pa starpu svinēšanai un atpūtai (viena nedēļa un bišķiņ) ir pienācis laiks sesijai. Eksāmeni, konsultācijas un uztraukumi, tieši ar šīm trim lietām būs piesātināts mans nelaimīgais janvāris, bet varbūt arī laimīgais, kas to lai zina. Un tad viss no jauna.
Nav garastāvokļa, ne laba, ne slikta, tāda sajūta, ka tikai tukšums. Var mācīties, var nemācīties, var lasīt, var nelasīt, nav īpašu priekšroku, un varbūt tas pat ir labi, jo visu dienu līst. Nav arī tā slikti, jo tomēr ir labi, bet nav īsti skaidrs, vai tiešām ir labi, jo negribas smaidīt un priecāties, kaut gan arī raudāt ne. Es pieskaņojos tam, kas notiek ārā, harmonijā ar dabu, tā teikt, pelēki un vēsi, mitri un neglīti, jo nu šis nekādā veidā nav skaisti.
Laimīgu Jauno!
Pa starpu svinēšanai un atpūtai (viena nedēļa un bišķiņ) ir pienācis laiks sesijai. Eksāmeni, konsultācijas un uztraukumi, tieši ar šīm trim lietām būs piesātināts mans nelaimīgais janvāris, bet varbūt arī laimīgais, kas to lai zina. Un tad viss no jauna.
Nav garastāvokļa, ne laba, ne slikta, tāda sajūta, ka tikai tukšums. Var mācīties, var nemācīties, var lasīt, var nelasīt, nav īpašu priekšroku, un varbūt tas pat ir labi, jo visu dienu līst. Nav arī tā slikti, jo tomēr ir labi, bet nav īsti skaidrs, vai tiešām ir labi, jo negribas smaidīt un priecāties, kaut gan arī raudāt ne. Es pieskaņojos tam, kas notiek ārā, harmonijā ar dabu, tā teikt, pelēki un vēsi, mitri un neglīti, jo nu šis nekādā veidā nav skaisti.
Laimīgu Jauno!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru