Hobbies.

Brīvdienas no auklītes darba dod iespēju strādāt citu darbiņu - radošu un sev īpaši patīkamu. Par pārdošanām un izpārdošanām vēl jau redzēs, taču man tomēr galvenais ir process, process, kurā līdzās darbojas gan fantāzija, gan adata un milzumdaudz pērlīšu. Manuprāt, hobiju nekad nav par daudz, un tieši šis man šobrīd ir izvirzījies godpilnajā pirmajā vietā. Redzēsim, kā būs turpmāk.

Šī broša (attēlā zemāk) man pašai liekas labākā. Parējo brošu un arī auskaru bildes pievienošu kaut kad vēlāk.

Nanny.

Tarararā!
Varat apsveikt mani ar atgriešanos. Vakar pēc nedēļu ilgas pieskatīšanas, spēlēšanās un nervu pārbaudes es atbraucu laimīga mājās. Nebija nemaz tik traki, kā biju domājusi. Tagad manā bagāžā ir ne tikai pieredze, bet arī daudz "izceptu" smilšu kūku un torņu smilškastē, daudz redzētu multenīšu, daudz lipināta plastilīna un apmīļotu leļļu, daudz smaidu, daudz lēkāšanas pa batutu, daudz ģērbšanas un izģērbšanas mazās drēbītēs, daudz staigāšanas pa āru (gan ar ratiem, gan ar divriteņiem, gan vienkārši tāpat pie rokas) un daudz vienkāršu, bet saprotamu vārdu, ja mutē nav knupja. Nē, es nebiju atgriezusies bērnībā, es tikai ieniru savā jaunajā darbiņā. Galvenais, ka man patīk, vai ne? Nogurums, protams, ir, taču tas piederas pie lietas.
Šodien braukšu kārtīgi (es ceru, ka sanāks tā forši un kārtīgi) izlīgoties un izjāņoties, tad jau arī par to būs ko pastāstīt.
Žēl gan, ka laiks spiež beigt šito rakstīšanu šodien.
Turpinājums sekos (gan par divām manām blondajām pieskatāmajām, gan par Jāņiem).

Ballet class.

Šodien beidzot aizgāju uz baletu. Visi mani mīļie griezieni, lecieni un pārējais. Ai. Kā gan citādi var sasniegt to laimīgo sajūtu, kad trīcošiem muskuļiem un sviedru aumaļām (atvainojos par izteicienu) izeju ārā no baltzāles un lēni un mierīgī ģērbjos. Liekas, ka beidzot viss ķermenis jūtas labi, žēl tikai, ka nākamreiz viņu aplaimot nevarēšu tik drīz. Bija jauki, ka pasniedzēja pateica, lai nāku vēl, kad tieku. Patīkami būt tur, kur jūtos labi, kur zinu, ka varu sevi parādīt un pierādīt sev pašai savus spēkus. Mazs mīnusiņš ir tas, ka mana baleta sabojātā kāja šodien lika sevi manīt.Jau no rītvakara sākšu nedaudz nopietnāko vasaras daļu, bet tas tikai priecē, galu galā nevar taču visu vasaru laist gurķi. Runājot par gurķošanos - šonedēļ vai nākamnedēļ plānoju iegādāties biļetes uz Positivus. Pozitīvi!

Inspiration.

Sadrūmis laiks, vēss un pelēks, un es kārtējo reizi nolēmu uzrakstīt šeit kārtējo muļķību. Saņem!
Piektdien kārtīgi izsiguldojos ar saviem rīdziniekiem un saviem, arī dažiem nesaviem siguldiešiem. Patika. Tikai ir diezgan biedējoši, ka gandrīz visiem maniem foršajiem klasesbiedriem ir 18, jo tas nozīmē, ka arī mani tas drīz sagaida. Laikam par agru es sāku negribēt būt vecāka, parasti jau tas skar cilvēkus virs 30 vai kaut kur tā. Varbūt tas nozīmē tikai to, ka gribu paspēt izbaudīt dzīvi tā kārtīgāk, un tam nepietiek laika un iespējams dažreiz arī vēlēšanās. Gan jau.
Tagad pēdējā laika galvenā problēma ir - kur atrast iedevsmu? Tādu, kas līstu kaut pa ausīm ārā, kas ļautu viegli paņemt zīmuli, otru rokās un gleznot vai pildspalvu un rakstīt, tādu, kas tiešām pārņemtu un ilgi nelaistu vaļā.

Drawing.

Beidzot nolēmu savilkt kopsavilkumu saviem rezultātiem zīmēšanā. Pagaidām tikai četri mēneši nopietnāka darba, tāpēc viss vēl nav līmenī, taču "tiecamies uz priekšu caur darbu un kļūdām".








Palielināt var, uzklikšķinot uz bildītes.

August rush.

Nu re, tagad esmu filmas pārņemta. August rush. Divas atziņas - mūzika ir itvisur - katrā šūniņā, katrā elektrības vadā, katrā vēja pūsmā, katrā pilsētas kņadā; kas meklē, tas atrod, galvenais vajag spēcīgu vēlmi un ticību. Ticēt un mīlēt, just. Diezgan nereāls stāsts, taču skaists un paliekošs. Arī pasakās ir daļa patiesības, un morāli un vērtību var atrast jebkur, taču šī filma nelika ilgi meklēt, viss vienkārši nāca un pārņēma, pārņēma līdz asarām un ilgām pārdomām.
Ja mūzika ir visur, tad arī deja ir visur. Tikai advancētāk. Mūziku cilvēks izjūt ar dzirdi ar dvēseli, bet dejai klāt vēl nāk kustība, ar kuru cilvēks cenšas attēlot savu izpratni par šo mūziku. Skaisti.
Vispār šodien man ir tāds visai mierīgs garastāvoklis - labprāt izbaudu mūziku, cenšos nedomāt par to, kas ir bijis un kas būs, šodien es varētu vienkārši ļauties plūsmai, neapzinoties, ka rīt viss var mainīties.

Marginal utility and emotions.

Patiesībā ekonomikas terminus var pielietot it visur. Piemēram, šodien man ir būtiski pieaudzis darba ražīgums - varu vieglāk sakoncentrēties, ātrāk lasu un uztveru informāciju, un vispār labāk varu noskaņoties mācībām. Derīgums no izlasītā un rēķinātā pagaidām šķiet augsts, un jācer, ka maksimālo galējo (marginal utility) derīgumu sasniegšu tikai vakarā nevis kaut kur dienas vidū, kā rezultātā izlasītais un rēķinātais ies zudumā.
Vispārt es priecājos, ka eksāmens ir jau rīt un ka viss būs cauri. Rīt ir arī Pauliņas izlaidums, kur atkal varēs pavērot smaidošas un laimē raudošas sejas, ziedu kalnus un skaistus, sapucējušos cilvēkus. Skaisti, ka varu būt aculiecinieks tādiem nozīmīgiem notikumiem cilvēka dzīvē - izlaidumos, kāzās, dzimšanas dienās un citos, arī bērēs, kaut gan to par skaistu notikumu nenosauksi (kaut gan tas viss ir līdz šermuļiem cēli). Tas viss ir pacilājoši, varbūt ne vienmēr labā nozīmē, taču emocijas ir kāpinātas un neikdienišķas. Jā, jā, atkal kāds teiks, ka tas ir sentimentāli, taču man atkal ir vienalga. Rīt es dabūšu izjust visu, kā nākas - gan stresu un uztraukuu, gan prieku un lepnumu par savu draudzeni, gan atvieglojumu un mieru. Dzīvot izjūtām, dzīvot sevis pilnveidošanai, dzīvot sev un pasaulei - galvenais dzīvot vispār un atrast jēgu savai eksistencei.

Economics.

Ekonomika. Pagaidām man jāspēj sevi ieprogrammēt tā, lai ne par ko citu es nemaz nemēģinātu domāt. Vēl tikai šis vakars un rītdiena, lai izlasītu no vāka līdz vākam divas mācību grāmatas, lai pārskatītu visas materiālu kaudzes un izrēķinātu pēdējo gadu uzdevumus. Vēl, protams, nenāktu par ļaunu izskatīt internetā informāciju par ekonomisko situāciju Latvijā un vispār pasaulē, un iemācīties no galvas forumlas un grafikus. Un tik vien! Parīt viss būs cauri. Ieelpa, izelpa.

Summer edition.

Viss ir tik, tik, TIK ļoti labi. Pagaidām esmu dabūjusi visu, ko vēlējos, vienīgais, ko vēl varētu, ir papildus laiks tām 24 stundām. Nākamnedēļ mani gaida ekonomikas eksāmens, bet pēc tam... Pēc tam vasara ar darbiņu (ja viss paliks tāpat kā tagad), atpūtu un cerams, ka arī kādu baleta stundu. Vienīgais nejaukais ir mana labākā kompanjona saslimšana, bet tas jau arī tikai uz laiciņu.
Jaunumu ir daudz, tos te visus neuzskaitīt, un varbūt nevajag arī. Galu galā manas skaistumskaistās ziņas var uzzināt mani skaistumskaistie draugi, un kuram katram, kurš uzklūp maniem mandarīniem nejauši, ar savu laimi jau nedalīšos. :D
Tagad apmierināta sēžu ar domu gatavoties šodienas koncertam - savākt visas mantiņas un doties uz Torņakalna staciju, lai brauktu uz Dzinatriem. Jā, man visnotaļ patīk, ka koncerts notiek Dzintaros, jo tā arī neesmu šogad tā riktīgi bijusi pie jūras (esmu tikpat bāla). Vēl man ir doma par gatavošanos ekonomikai, varbūt ir vērts paņemt visu makulatūras kaudzi līdzi vilcienā, jo esmu pamanījusi, ka braucot varu labāk koncentrēties, piemēram, vakar un aizvakar autobusos. Vakar, braucot tai pašā autobusā, aizdomājos par to, kur ir robeža starp meiteni un sievieti. Krieviski ir vienkāršāk, jo ir девушка, kas stāv starp tiem abiem. Laikam latviešiem visas meitenes/sievietes līdz apmēram 35 vai 40 gadiem ir meitenes, vismaz uzrunājot. Tad nu es jūtos tikpat zaļa meitene starp latviešiem un jau nopietnāka un pieaugušāka девушка, atrodoties starp krieviski runājošajiem, kaut vai tai pašā autobusā, kur kāds uzrunājot lūdz pabīdīties vai palaist apsēsties. Vispār par to pieaugušumu. Es laikam noteikti zinu, ka pieaugusi vēl neesmu, bet esmu uz pareizā ceļa, un steigties nav vērts, jo pieaugusi es būšu visu savu mūžu, vai ne?
p.s. Man kaut kā ļoti iepatikās šī bilde. Tik daudz emociju tā ķēmiņa acīs.