Šodien guļu mājās. Ne ja tāpēc, ka gribu, bet tāpēc, ka vakar mana veselība atkal sadomāja niķoties. Nelāgi, jo liekas, ka katra kavētā diena vilksies pakaļ kā aste.
Vakardien mans sapnis pavēra man iespēju jauki patērzēt par visādām lietām. Pārsteidzoši, ka tā var, jo vairāk tik ilgi un piepildīti (tā, ka interese nepazūd, bet tikai vairojas). Un atkal izpildās nosacījums, ka interesantākajām sarunām saturu grūti ir atcerēties, kur nu vēl detaļas. Tas pierāda, ka detaļas, iespējams, nav tik būtiskas, un tas, savukārt, izskaidro, kāpēc man nepatīk prerafealīti. Tieši par viņiem man mākslas vēsturē bija jātaisa prezentācija, un, skatoties, meklējot, pētot, sapratu, ka man nepatīk izskaistinātas līdz pat pēdējam nieciņam gleznas, kur katra skropstiņa, katra ziedlapiņa ir kaligrafiski izzīmēta. Atgādina Līvu laukumā pārdotās gleznas tikai, protams, labākā izpildījumā.
Kas vēl? Piektdien biju uz "Ziedonis un visums". Izrāde, kā jau visi saka, bija apburoša, brīnišķīga un
vēl visādi citādi skaista. Mani tiešām aizrauj aktierspēle, pat vairāk nekā pats scenārijs, man patīk novērot pārmaiņas aktieros katrā izrādē, patīk redzēt, kā viņi katru reizi vienādi izskrien paklanīties, jo jau ir ārpus saviem tēliem. Iespaidīgi. Nemelotu, ja teiktu, ka es arī tā gribu - nodzīvot daudz dažādas dzīves uz skatuves, jo citiem ir tikai viena. Tomēr jāatzīst, ka tās dažādās dzīves ir labas tikai tad, ja esi uz skatuves, tēlošana dzīvē man nemaz neliekas pieņemama, varbūt tāpēc, ka no īstās dzīves ir svarīgi izdzīvot katru sekundi? (Tās sekundes uz skatuves neskaitās).
Jā, turpinot šūpoties uz labās nots, varu teikt, ka mani uzaicināja uz interviju stipendijai, par ko esmu neizsakāmi priecīga (patiesībā diezgan izsakāmi, bet šis vārds tur labi izskatās). Pat, ja stipendiju nedabūšu, es tāpat zināšu, ka tiku līdz otrajai kārtai, un tas vien jau ir ļoti daudz. Nesen es jau kuro reizi sapratu, ka man patīk mācīties pat tad, ja ir grūti. Daudziem to nesaprast, bet es klusītēm atrodu burvību arī, mācoties vakaros ķīmiju vai fiziku, kur viss liekas tik briesmīgs, bet beigās rodas gandarījums, ja rodas saprašana. :)
