piektdiena, 2009. gada 20. novembris

My head is swimming round

Tā kā viena īpaša persona man atgādināja, ka mani mandaīni memuāros jau sāk pūt, es nolēmu uzrakstīt. Vēl viens iemesls rakstīšanai ir tas, ka man ir parādījies brīvais laiks, un tas mani tiešām ļoti iepriecina.
Man ir vairākas jaunas ziņas.
1. Pagājušās brīvdienas es pavadīju dejojot Viļņā. Tas bija tiešām jauki, īpaši jau atpakļceļš uz Rīgu dziedošā autobusā. Varu atzīt to, ka nekad nebiju domājusi, ka ir tik daudz smieklīgu un jautru latviešu dziesmu. Par tām lēnajām gan zināju. Tās ir tādas dziesmas, kuras var klausīties, dziedāt un domāt - visu reizē.
2. Es dabūju savu pirmo atalgojumu par skricelējumiem (ja neskaita vienu balvu, ko dabūju par rakstiņiem žurnālā). Šoreiz to dabūju skolā. Tas, protams, nav liels, bet varu droši to saukt par vēl vienu uzvaru, ko ielkt sev kabatā, un, manuprāt, tieši šīs uzvaras veidos manas dzīves kāpnes. :)
3. Man bija viena smieklīga dejošanas balle. Patiesību sakot, smieklīgums slēpās priekšnesumā, ko mēs veltījām mūsu vadītājam (viņš svinēja jubileju).
4. Visu pagājušo nedēļu nebija ne dienas, kad es nedejoju. Tas sāka likties jau nedaudz apsēsti, tomēr sagādāja tikpat daudz prieka, cik noguruma. Pa starpām es līdz kaklam, nē, bet zodam, ierakusies mācībās. Jā, turpiniet vien apgalvot, ka 11.klasē ir viegli - neticu.
5. Šonedēļ 18.novembrī es biju Līvānos ar savu trako sabiedroto. Izrādās, ka līdz tureinei bija jārauc 3 stundas. Šis laiks tika lietderīgi pavadīts, karājoties ar galvu uz leju autobusā, smejoties par neko, ēdot mandarīnus, lasot žurnālus, ēsot saldējumu, dziedot zem tumbas un vienkārši laižot gurķi. Pēc šī burvīgā tripa, mēs devāmies uz starojošo Rīgu, lai ievērtētu dažādus gaismas brīnumus (jāatzīst, ka daži nepavisam nebija brīnumi), tomēr salūts bija tiktiešām skaists, un mēs palikām apmierinātas.
6. Es visu laiku domāju par turpmākajām izglītības iespējām. Jau kuro reizi sapratu, ka man patīk un interesē tik ļoti daudz kas, ka izvēle ir milzumliela. Vienīgā problēma ir tā, ka nezinu, vai to visu, ko gribu studēt, gribēšu izmantot arī dzīvē. Laiks rādīs.

Visā visumā laiks netika tērēts veltīgi. Varētu tik nopirkt stundas, bet diezin vai pietiks ņaudiņas.

svētdiena, 2009. gada 8. novembris

Friendship

Man tik ļoti patīk tas, ka viena īpaša cilvēka kompānijā (paldies, Kacīt), es spēju izbaudīt no jauna visus sen un nesen pagājušos notikumus.
Man patīk iemēģināt teoriju, ka tu nākamajos rītos neko neatceries, bet tomēr atceries, vēl man patīk dzert Ziemassvētku tējiņu un nerunāt par aizliegto tēmu visu vakaru, tāpat man patīk smieties līdz stāvoklim, kad šķiet, ka es tūdaļ izvelšos ar pompu no gultas, vēl arī tas, ka pat nejaukākās lietas pagātnē šādos vakaros iegūst smieklīgu nokrāsu un, protams, man patīk no stūra glūnošās nākotnes vīzijas.
Tādos brīžos man šķiet, ka jēga piemīt tikai stundām garajām sarunām, kurās tiek pārcelts viss, sākot ar globālām un politskām problēmām, beidzot ar kurioziem atgadījumiem iz mūsu kopīgi pavadītajiem gadiem. Es šodien domāju par to, ka es laikam varētu ar tevi pļāpāt bezgalīgi, ja vien varētu mūžīgi negulēt. :)

piektdiena, 2009. gada 6. novembris

To laugh on the wrong side of one's mouth.

Es esmu sangvīniķis ar spilgtām holēriķa iezīmēm. Tas nozīmē, ka es esmu ļoti ekstraverts (uz āru vērsts, sabiedrisks) cilvēks, kam patīk runāt, tēlaini stāstīt un vienkārši bez apstājas pļāpāt. Pēc definīcijas rakstītā, man patīk būt uzmanības centrā, esmu optimistiska un egocentriska. Katram sangvīniķim piemīt īpašs šarms, ar kuru viņš iegūst citu cilvēku uzmanību un lielu daudzumu paziņu un draugu. Diemžēl sangvīniķiem pietrūkst mērķtiecības, tomēr konkrēti manā gadījumā to padara citādu spilgtās holēriķa iezīmes. Holēriķi ir līderi un vadītāji. Tiem ir mainīgs garastāvoklis. Tieši viņiem piemīt sangvīniķiem pietrūkstošā mērķtiecība. Tie ir ļoti darbaspējīgi cilvēki, kuriem ir tendence pārstrādāties. Mīl kompāniju, un nepatīk būt vieniem. Necieš kritiku un mēdz būt netaktiski pret citiem cilvēkiem (domā, ka taisnība ir tikai viņiem).
Vai tas atbilst man?
Gandrīz pilnībā.
Vienīgais ir tas, ka man patīk kritika un ka manas garastāvokļa maiņas nav tik ļoti pārredzamas no malas. Tās tomēr tiek apvaldītas, pateicoties manām sliktākajām īpašībām - stūrgalvībai un ietiepībai.
Tādu sevis raksturojumu dzirdot, es patiešām sāku brīnīties, kā jūs mani paciešat. :D