.

Ja apgalvo, ka katram ir sava laime, tad laikam es savējo nevaru atrast. Pārāk liela netaisnība, pārāk maz loģikas un pārāk daudz domu. Ja cilvēki cenšas sevi atmest realitātē, lai paskatītos uz lietām citādi, tad man pēdējā laikā ir sajūta, ka es konstanti esmu kaut kur izmesta, bet ne, lai reflektētu un meklēt kaut kādas atbildes, es vienkārši neesmu nekur. Tas ir drūmi un varbūt jau atkal banāli, bet nav tik daudz dažādu emociju un to izpausmju pasaulē, lai katrreiz justu kaut ko citu.