Nāve triumfē pār eksistences smieklīgumu, triumfē gan pār traģisko atsvešināšanos, gan pār komisko tās atcelšanas mēģinājumu. Komiski ir tikai tas, ka indivīdi savu eksistenci no āra skata tikai tad, kad nokāpj no dzīves skatuves.
Te tev nu bija teātris, te tev nu bija dzīvošanas māksla. Jādomā tagad un uzreiz, lai ne tikai nāve, bet arī es varētu triumfēt pār eksistences smieklīgumu. Turpinu mēģināt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru