Kas gan var būt labāk par patīkamu satraukumu, gaidot pārmaiņu iestāšanos? Pagaidām mani pat nebiedē gaidāmie tumšie rudens vakari, un liekas pat vilinošs mājas darbu pildīšanas un grāmatu lasīšanas process pie rakstāmgalda, uz kura stāvēs galda lampiņa, tējas krūzē un šokolāde, bet kājās būs siltas zeķes. Es zinu, ka mazāk patīkams būs ceļš no dejošanas uz mājām, kad uz manas burvīgās ielas degs vien dažas lampas, toties cik gan patīkami būs ieraudzīt pirmo sniegu, kas visu uzreiz padarīs gaišāku, protams, nesalīdzināmi ar tām vientuļajām laternām. Manuprāt, šī ir tāda kā nedaudz sevis mierināšana, jo rudens noteikti nav mans mīļākais gadalaiks, taču šoreiz es centīšos to pārvarēt, domājot par to, ka nākamā vasara noteikti būs garāka un siltāka. Nē, šīs nav atvadas, šī ir morāla noskaņošanās, sagatavošanās tam, kas tik neizbēgami tuvojas. Labi, ka nebūs vecās rutīnas skolā, jauna rutīna tomēr ir labāka.
Jānopērk košs lietussargs.
Un tā tur augšā esot kūka.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru