Punctuation marks.

* * *

Visas pieturas zīmes ir izdomātas.

Punkts ir relatīvs. Punkts ir māņi. Punkta nav. Punkts var būt un var nebūt. Punkta vietā var likt komatu. Punkta vietā var likt daudzpunktu. Punkta vietā var likt semikolu. Jūs varat sist sev pie krūtīm: «Man ir tiesības!» Jūs varat teikt mierīgi: «Man ir tiesības.» Un beidzot apšaubīt: «Vai man ir tiesības?» Punktu ir aizstājusi jautājuma zīme. Jautājuma zīme visu apšauba. Bet pati jautājuma zīme ir tikpat apšaubāma un nosacīta kā visas citas zīmes: kas jautā? kam jautā? kā jautā?

Diena ir pieturas zīmju plūsma, nakts ir pieturas zīmju plūsma, gads ir pieturas zīmju ezers, mūžs ir pieturas zīmju okeāns. Pie­turas zīmes nērš ikrus, pieturas zīmes viena otru apēd un iz­nīcina. Vismedīgākās ir jautājuma zīmes. Ar vislielāko kāri tās medī pašpārliecinātos izsaucējus.

Punkts ir visnopietnākais un arī viskonservatīvākais. Tas ne­cieš domas turpinātību. Tas sit ar kreiso, sit pakrūtē, un komats saliecas, vēderu ierāvis, pusi elpas.

Daudzpunkts ir muļķīgs un naivs. Daudzpunkts ir skolnieču mīlestības vēstuļu zīme, pubertātes zīme. Daudzpunkts ir stosteklis, kam trūkst vārdu. Debilais daudzpunkts, infantīlais daudz­punkts. Jo prāts īsāks, jo daudzpunkts garāks. Ja puisis raksta meitenei vēstuli ar daudzpunktiem, tad paskatieties, vai viņam nav tetovējumi uz rokas: čūska, sirds vai plika sieviete. Ja rakstnieks raksta ar daudzpunktiem, tad ziniet, ka viņš vēl nav rakstnieks. Daudzpunktu izspiež pieaugušo pieturas zīmes.

Domu zīme, šī daudznozīmīgā pļāpa, izstumj godīgo kolu. Viņa nekaunīgi un spekulatīvi plātās: es esmu daudznozīmīga.

Es esmu par kolu: tas piesaista uzmanību, aizstāj saikļus "ka"," jo".

Semikolu nesaprot; vienmēr tam jāklausās pārmetumi, ka «šī, lūk, ir punkta vieta», «šī, lūk, ir komata vieta». Semikols ir smalks vīrs, smalkjūtīgs un neuzbāzīgs, viņš neuzbāžas ar savu klātbūtni kā komats vai punkts, tāpēc tik reti redzams. Vajadzētu padomāt par to, vai semikols neiznīkst, vai to neasimilē vai vienu daļu nepārņem punkti, otru daļu — ko­mati. Es dievinu semikolu, šo brīnišķo pieturzīmi, kas nav ne punkts ne komats. Vajag just, kad tas ir vairāk nekā komats un mazāk nekā punkts.

Tā cīnās pieturas zīmes. Mūžs ir pieturas zīmju okeāns. Jeb­kura pieturas zīme var aprīt jebkuru pieturas zīmi. Jebkura pie­turas zīme ir relatīva, nosacīta, izdomāta, izdomājama, mainīga. Vienīgā neizdomātā pieturas zīme ir nāve.

Vienīgā nemainīgā, neizdomājamā. Tā ir, nevar nebūt, un nekā cita viņas vietā nevar ielikt.

Tāpēc neprasiet absolūtas pieturas zīmes.

Absolūtā pieturas zīme ir Nāve.

(I.Ziedonis)