Māsa nakts.
Tu jau zini, ka pārnākšu vienmēr, kaut vēlu.
Daudz, miljoniem, miljardiem, krīt
Zvaigznes, bet tavējā spīd..
Vēl mazliet, nē, nē, tālāk nedrīkst.
Es gribu sajukt prātā no slavas
Un neprātīgi šķiesties ar naudu..
Mums jāmācās pieskarties lietām, kas deg,
Neslīkt, ja dziļumā ved,
Un negulēt, ja nāk miegs..
Redzēt neredzamo, mīlēt ienīstamo un sajust neko.
Es klanos gaismai, kura tagad spīd, un ceļam, kuru ejam.
Man kabatā mums vienmēr būt jauniem.
Un tad rīts basām kājām skries.
Esmu tur, kur jūtos es laimīgs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru