Eksistence un būtība nav saistītas. Tas, ka ir skaidra vienradža būtība, nenozīmē to, ka tas eksistē.
Kādu laiciņu atpakaļ pabeidzu lasīt Kamī "Svešinieks". Ļoti patika. Eksistenciālisms tomēr ir tik interesants un saistošs filosofijas virziens. Mēs eskistējam, jā, taču visa pasaule ir viens vienīgs nejaušību haoss, un sevi mēs apzināmies tikai tad, kad atrodamies robežituācijā, piemēram, nāves priekšā. Manuprāt, nekā absurda.
Kaut kad nesen izlasīju arī to, ka pēc būtības cilvēks ir nekas. To izveido konkrēti apstākļi, kas savstarpēji veido likumsakarības. Tātad, ja es piedzimtu nabadzīgā būdā Āfrikas nomalē, es pilnīgi noteikti būt kas cits un šo nemaz nerakstītu.
Savādi, ka domas pieņem pavisam citu jēgu un virzienu.
Sarp citu, vienradzim ir spārni?
Kādu laiciņu atpakaļ pabeidzu lasīt Kamī "Svešinieks". Ļoti patika. Eksistenciālisms tomēr ir tik interesants un saistošs filosofijas virziens. Mēs eskistējam, jā, taču visa pasaule ir viens vienīgs nejaušību haoss, un sevi mēs apzināmies tikai tad, kad atrodamies robežituācijā, piemēram, nāves priekšā. Manuprāt, nekā absurda.
Kaut kad nesen izlasīju arī to, ka pēc būtības cilvēks ir nekas. To izveido konkrēti apstākļi, kas savstarpēji veido likumsakarības. Tātad, ja es piedzimtu nabadzīgā būdā Āfrikas nomalē, es pilnīgi noteikti būt kas cits un šo nemaz nerakstītu.
Savādi, ka domas pieņem pavisam citu jēgu un virzienu.
Sarp citu, vienradzim ir spārni?
Tu liki arī man aizdomāties. Ģeniāli!
AtbildētDzēstIesaku izlasīt arī Kamī "Mēris". Nav gluži filozofisks darbs, toties interesants sižets, tēli, viņu rīcība konkrētā situācijā.
Spārni, šķiet, ir tikai tiem zirgiem, kas ved grieķu mitoloģijā Dievus pāri debess jumam, piemēram, Apalonu.
Vienradžiem spārni nekad nav piedēvēti. Bet skaidri nezinu, neesmu redzējusi.