Mat.analīzē integrējam, bet filosofijā runājam par to, kas ir zinātne. Cik ļoti pretrunīgi...
Ir pirms septiņiem, bet ārā jau ir nakts. Kaut kāda romantika jau tajā visā ir, bet tomēr man labāk patīk gaisma un saule.
Biznesa plāns spiež atmest derīgas un vajadzīgas lietas, skola liek izlikt prioritātes, un tas kaitina, jo galu galā gribas tik daudz, bet jādara tikai tas, kas ir patiešām steidzams. Limitēts miegs, diezgan slikts garastāvoklis un iemācīšanās sadzīvot ar to, ka atpūta bez domām par darāmo darbu kaudzi ir nereāla. Kā var kaut uz mirkli atslēgt tās domas un raizes un vienkārši ietīties segā, ēst cepumus un skatīties kādu jauku filmu? Vai vienkārši izbaudīt jauku meiteņu vakaru ar sushi, sarunām un sapņiem?
Šīs nedēļas nogalē gaidāma dejošana. Daudz dejošanas. Bet pārmaiņas pēc vajag, jo ar divām reizēm nedēļā ir kaut kā par maz.
Šodien nācās aizdomāties, kā mēra jaukumu. Kilogramos, sekundēs, latos vai kilometros. Sapratu, ka jaukums var būt arī liekuļots, ka aiz muguras tas var pārvērsties nejaukā aprunāšanā, gluži kā 5.klasītē. Tad jau tas ir nemērāms, jo bieži vien ir grūti pateikt, kas ir patiess un kas ir liekuļots. kaut gan kas vispār ir patiess un kas vispār ir jaukums? Pārāk nenoteikti un grūti definējami. Un vispār no tās mērīšanas kā tādas nav jēgas. Taču vienu es zinu noteikti, jautāt par citu un smieties par citu, tam citam neesot klāt, nav jauki, jo vienmēr ir jādod tam citam iespēja atbildēt pašam un arī pasmieties pašam par sevi, jo tas sagādā baudu. Vismaz man.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru