Pārāk vēla ķīmija. Produktivitāte ir zudusi, vilinošs šķiet tikai un vienīgi miegs.Šodien parakstīju savu pirmo darba līgumu un jūtos gluži apmierināta. Apmierināta un nogurusi, nogurusi ļoti. Plānotājā vairs nepietiek vietas un galvā nav brīvu domu. Sāp ne tikai domāt un koncentrēties, bet arī staigāt un brīvi kustēties. Tādas kā važas, kas, šķiet, nekad netiks atslēgtas, tikai palaistas vaļīgāk. Un ēnas uz sienas tikai mainīsies un ilūzija par patieso tikai iesēdīsies arvien dziļāk un dziļāk galvā.
Man nāk miegs un jau sāk likties, ka sapņus redzu, vēl neaizejot gulēt. Cik gan neapdomīgi būtu tagad iziet ārā, samirkt lietū un starp mākoņiem censties saskatīt zvaigznes? Cik neapdomīgi būtu censties ārā pasargāt sveces liesmiņu no vēja, turot tai apkārt plaukstas? Cik neapdomīgi būtu apgulties uz muguras lielas ielas vidū un kaut uz mirkli aizmigt? Cik neapdomīgi būtu tagad aizmīties ar riteni līdz jūrai un padzert karstu piparmētru tēju no termosa? Lieki teikt, ka šīs visas neapdomības man liekas satraucoši vilinošas un ka rīt, sēžot ķīmijas konsultācijās nultajā stundā, es savos sapņos būšu aizklīdusi tieši pie tām. Realizēt? Varbūt.
Man nāk miegs un jau sāk likties, ka sapņus redzu, vēl neaizejot gulēt. Cik gan neapdomīgi būtu tagad iziet ārā, samirkt lietū un starp mākoņiem censties saskatīt zvaigznes? Cik neapdomīgi būtu censties ārā pasargāt sveces liesmiņu no vēja, turot tai apkārt plaukstas? Cik neapdomīgi būtu apgulties uz muguras lielas ielas vidū un kaut uz mirkli aizmigt? Cik neapdomīgi būtu tagad aizmīties ar riteni līdz jūrai un padzert karstu piparmētru tēju no termosa? Lieki teikt, ka šīs visas neapdomības man liekas satraucoši vilinošas un ka rīt, sēžot ķīmijas konsultācijās nultajā stundā, es savos sapņos būšu aizklīdusi tieši pie tām. Realizēt? Varbūt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru