Vakar, ejot mājās no dejošanas, gāju ar atgāztu galvu un skatījos debesīs. Zvaigznes, zvaigznes, zvaigznes - galvu reibinošs plašums un nerealitātes sajūta. Es pat atradu Mazos Greizos Ratus, un jutos ļoti apmierināta.
Šodien pieminēšanas vērtas ir tikai dažas lietas: piemēram, nejauki bija tas, ka man sasāpējās ceļi pēc desmitnieka iegūšanas sportā ārā, aukstumā, un, aizejot pie māsiņas pēc pretsāpju zālēm, dabūju noklausīties veselu sprediķi par to, ka Jēzu
s mani vēro visu redz, ka man ir jālūdz, lai viņš ielej manās locītavās jaunas asinis,ka man esot jākristās un jāiesvētas no jauna, un tikai tad es tikšu atbrīvota no visām kaitēm (tā tas bija viņas meitai). Es, protams, cienu dažādas ticības izpausmes, taču tas nu bija par daudz. Vēl man atkal ļoti patika filosofijas stunda un šodien Platons bija mūsu skolotājs. Runājām par idejām, par lietām un par dažādiem nogalināšanas veidiem, kurus mēģinājām savstarpēji saistīt Eilera riņķī. Nekad nebiju aizdomājusies par to, ka eitanāzija un asitstētā pašnāvība patiesībā ir tik strīdīgi jautājumi, un ka dažādās valstīs ir dažādi likumi saistībā ar šīm lietām, kas nozīmē to, ka, piemēram, Latvijā eitanāziju varam sasaistīt ar slepkavību jeb ļaunu nogalināšanu, bet, teiksim, Nīderlandē tā būtu nogalināšana ar labu gribu. Diezgan sarežģīti un ne līdz galam izprotami, taču interesanti.
Jā, un vēl es šodien pamanīju, ka mans kaķis mēdz staigāt ar ārā izbāztu mēli. Visai komiski, manuprāt, bet galvenais jau, ka viņam pašam ir labi un patīk.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru