Reiz bija sešas meitenes, 
kuras nolēma doties padzīvoties ar teltīm pie Rīgas HESa, kur vienai no viņām ir uzlikti mājas pamati. Viņas mierīgi sapirka visādus gardumus, uzslēja telti, sakurināja grilu, peldējās un sauļojās uz krāsainiem dvieļiem skaistos peldkostīmos. Vakarā sākās šī bariņa ierastais jautrības vilnis, kas nenorobežojās tikai ar rozā sporta kostīmiņiem un cirvīšiem, bet bija visai radošs un plašs un piepildīja viņu telti ar laimes hormoniem un fluīdiem. Gulēja meitenes mierīgi un no rīta kopīgi paēda brokastis un nopeldējās. Tad četras no viņām devās uz Rīgu un palika vien divas. Divatā šīs meitenes devās uz veikalu, lai panašķētos ar saldējumiem, - viņām pīpināja smago automašīnu šoferīši, vieglo automašīnu šoferīši un uzsauca katrs satiktais puisis vai vīrietis pa ceļam uz veikalu. Arī pie ūdens ar viņām vēlējās iepazīties kāds velosipēdists un pat strādnieki pārstāja strādāt, kad viņas kautri ietinušās dvielīšos devās atpakaļ uz telti. Taču viņas spat nenojauta, ka vēlāk viņas sagaidīs īstens pārbaudījums, kur kāda stiprāka nemaz nenāktu par ļaunu.
Ap dienas vidu, kad sāka karsēt viskarstākā saule,
meitenes nolēma beidzot vākt nost lielo trīistabu telti. Sākums likās viegls un, jautri sarunādamās, viņas turpināja pa daļām visu jaukt ārā. Grūtības sākās tad, kad viņas sāka ņemt ārā mietiņus, jo vienā brīdī telts vienkārši sāka lidot prom. Vēja vēsmas un pūsmas lika viņām skriet pa aso zāli, lai tikai noķertu mežonīgo telti. Tas izdevās un, paverot savu skatienu apkārt, viņas pamanīja, ka vēja upuris ir ne tikai telts, bet gan arī tualetes papīrs, kurš bija pilnībā iztinies un izklājies pa zāli, un arī citas mantas. Tomēr tās vēl nebija beigas. Izslāpušas un saulē pārkarsušas šīs meitenes nepadevās 
un turpināja likt telti. Viņu grūtākais izacinājums bija ielikt mizlīgu telti, kura sastāvēja no trīs milzīgām daļām, milzīgu maisu ar mietiņiem un vēl visādas milzīgas lietas mazmazītiņā maisiņā. Tas viss aizņēma nieka TRĪS STUNDAS. Kad viss bija salikts, viņas nolēma doties uz mājām. Diemzēl pulkstenis jau rādīja pus septiņi, kaut gan bija plānots braukt trijos. Neko darīt. Meitenes, kurām ikdienā patīk uzvilkt augstpapēžu kurpītes un vieglas kleitiņas, tagad devās uz pieturu saskrāpētām, zilumainām kājām, sadegušu ādu un daudzumdaudzām somām (jā, arī lielu salmiņu kasti, 700g un divlitrīgu ūdens pudeli). Labā ziņa ir tā, ka abas šobrīd atrodas mājās, un sliktā ir tā, ka nevar zināt, kā viņas jutīsies rīt, bet viens gan ir notiekti skaidrs - šo piedzīvojumu viņas atcerēsies vēl ilgi.
p.s. Paldies jums visām, ka piekritāt manai idejai, un paldies, ka tik jauki pavadījām laiku kopā! (:
kuras nolēma doties padzīvoties ar teltīm pie Rīgas HESa, kur vienai no viņām ir uzlikti mājas pamati. Viņas mierīgi sapirka visādus gardumus, uzslēja telti, sakurināja grilu, peldējās un sauļojās uz krāsainiem dvieļiem skaistos peldkostīmos. Vakarā sākās šī bariņa ierastais jautrības vilnis, kas nenorobežojās tikai ar rozā sporta kostīmiņiem un cirvīšiem, bet bija visai radošs un plašs un piepildīja viņu telti ar laimes hormoniem un fluīdiem. Gulēja meitenes mierīgi un no rīta kopīgi paēda brokastis un nopeldējās. Tad četras no viņām devās uz Rīgu un palika vien divas. Divatā šīs meitenes devās uz veikalu, lai panašķētos ar saldējumiem, - viņām pīpināja smago automašīnu šoferīši, vieglo automašīnu šoferīši un uzsauca katrs satiktais puisis vai vīrietis pa ceļam uz veikalu. Arī pie ūdens ar viņām vēlējās iepazīties kāds velosipēdists un pat strādnieki pārstāja strādāt, kad viņas kautri ietinušās dvielīšos devās atpakaļ uz telti. Taču viņas spat nenojauta, ka vēlāk viņas sagaidīs īstens pārbaudījums, kur kāda stiprāka nemaz nenāktu par ļaunu.Ap dienas vidu, kad sāka karsēt viskarstākā saule,
meitenes nolēma beidzot vākt nost lielo trīistabu telti. Sākums likās viegls un, jautri sarunādamās, viņas turpināja pa daļām visu jaukt ārā. Grūtības sākās tad, kad viņas sāka ņemt ārā mietiņus, jo vienā brīdī telts vienkārši sāka lidot prom. Vēja vēsmas un pūsmas lika viņām skriet pa aso zāli, lai tikai noķertu mežonīgo telti. Tas izdevās un, paverot savu skatienu apkārt, viņas pamanīja, ka vēja upuris ir ne tikai telts, bet gan arī tualetes papīrs, kurš bija pilnībā iztinies un izklājies pa zāli, un arī citas mantas. Tomēr tās vēl nebija beigas. Izslāpušas un saulē pārkarsušas šīs meitenes nepadevās 
un turpināja likt telti. Viņu grūtākais izacinājums bija ielikt mizlīgu telti, kura sastāvēja no trīs milzīgām daļām, milzīgu maisu ar mietiņiem un vēl visādas milzīgas lietas mazmazītiņā maisiņā. Tas viss aizņēma nieka TRĪS STUNDAS. Kad viss bija salikts, viņas nolēma doties uz mājām. Diemzēl pulkstenis jau rādīja pus septiņi, kaut gan bija plānots braukt trijos. Neko darīt. Meitenes, kurām ikdienā patīk uzvilkt augstpapēžu kurpītes un vieglas kleitiņas, tagad devās uz pieturu saskrāpētām, zilumainām kājām, sadegušu ādu un daudzumdaudzām somām (jā, arī lielu salmiņu kasti, 700g un divlitrīgu ūdens pudeli). Labā ziņa ir tā, ka abas šobrīd atrodas mājās, un sliktā ir tā, ka nevar zināt, kā viņas jutīsies rīt, bet viens gan ir notiekti skaidrs - šo piedzīvojumu viņas atcerēsies vēl ilgi.p.s. Paldies jums visām, ka piekritāt manai idejai, un paldies, ka tik jauki pavadījām laiku kopā! (:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru