Visnotaļ skumīgi.
No otrdienas esmu strutainās angīnas varā - augstumaugsta temperatūra, sāpošs kakls, apetītes zudums un pretīgs vājums. Ak jā, arī asaras tādos trakākos brīžos, bet tas laikam piederas pie lietas - šķiet pat nedaudz loģiskāk raudāt, ciešot no fiziskām nevis morālām sāpēm. Tagad liekas, ka jau ir krietni labāk, un tas priecē, jo vismaz varēšu uzmest acis Positivus otrajai dienai un nelaist savu biļeti vējā. Varbūt tā bija zīme, ka uz pirmo man nemaz nevajag, un ar to arī samierināšos. Straujās ķermeņa temperatūras maiņas dēļ, nemaz neizjutu tā pa īstam svelmi ārā, un tikai šodien sapratu, ka ir patiešām karsts un ka patiešām nav, ko elpot, taču man, karstuma cienītājam, atliek vien vēlēties šo karstumu vēl kādu laiku, lai var to izbaudīt ne tikai gultā starp zāļu paciņām, bet arī kaut kur pludmalē un ūdenī.
Jau svētdien divas manas draudzenītes brauc prom, un tas liek nedaudz saskumt. Likās, ka tik tālu, bet izrādās jau parīt. Likās, ka vēl tik daudz laika, ko varēsim pavasarot kopā, bet izrādās, ka nemaz nebija tik daudz. Gaidīšu jūs, mīļās, atpakaļ augustā uz kādu foršu atkalredzēšanās tikšanos un gaidīšu jūsu foršos iespaidus, stāstus un piedzīvojumus (gaidu arī apsolīto kartiņu).Un pēdējā ziņa ir tā, ka arī es plānoju kaut kur aizbraukt, lai beidzot remdētu savu ceļotāja un izzinātāja kāri, kas mani tirda jau labu laiku. Tas noteikti būs kaut kur Eiropā, kaut kur, kur neesmu biusi, kaut kur, kur ir daudz ko redzēt un daudz ko apskatīt. Esmu gatava izložņāt visas senās pilis un iekarot visus muzejus, naktīs guļot pilnīgākajās čuhņās - es taču esmu jauna. jebkurā gadījumā man ir prieks, ka beidzot šī doma var būt arī reāla, un pat kompanjons laikam ir atrasts.
No otrdienas esmu strutainās angīnas varā - augstumaugsta temperatūra, sāpošs kakls, apetītes zudums un pretīgs vājums. Ak jā, arī asaras tādos trakākos brīžos, bet tas laikam piederas pie lietas - šķiet pat nedaudz loģiskāk raudāt, ciešot no fiziskām nevis morālām sāpēm. Tagad liekas, ka jau ir krietni labāk, un tas priecē, jo vismaz varēšu uzmest acis Positivus otrajai dienai un nelaist savu biļeti vējā. Varbūt tā bija zīme, ka uz pirmo man nemaz nevajag, un ar to arī samierināšos. Straujās ķermeņa temperatūras maiņas dēļ, nemaz neizjutu tā pa īstam svelmi ārā, un tikai šodien sapratu, ka ir patiešām karsts un ka patiešām nav, ko elpot, taču man, karstuma cienītājam, atliek vien vēlēties šo karstumu vēl kādu laiku, lai var to izbaudīt ne tikai gultā starp zāļu paciņām, bet arī kaut kur pludmalē un ūdenī.
Jau svētdien divas manas draudzenītes brauc prom, un tas liek nedaudz saskumt. Likās, ka tik tālu, bet izrādās jau parīt. Likās, ka vēl tik daudz laika, ko varēsim pavasarot kopā, bet izrādās, ka nemaz nebija tik daudz. Gaidīšu jūs, mīļās, atpakaļ augustā uz kādu foršu atkalredzēšanās tikšanos un gaidīšu jūsu foršos iespaidus, stāstus un piedzīvojumus (gaidu arī apsolīto kartiņu).Un pēdējā ziņa ir tā, ka arī es plānoju kaut kur aizbraukt, lai beidzot remdētu savu ceļotāja un izzinātāja kāri, kas mani tirda jau labu laiku. Tas noteikti būs kaut kur Eiropā, kaut kur, kur neesmu biusi, kaut kur, kur ir daudz ko redzēt un daudz ko apskatīt. Esmu gatava izložņāt visas senās pilis un iekarot visus muzejus, naktīs guļot pilnīgākajās čuhņās - es taču esmu jauna. jebkurā gadījumā man ir prieks, ka beidzot šī doma var būt arī reāla, un pat kompanjons laikam ir atrasts.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru