Es šodien eju pie zobārsta.
Jūtos jau krietni labāk, krietni cerīgāk vasaras plāniem un vispār esmu gandrīz pilnībā atkopusies no angīnas un sliktajām domām savā galvā. Vispār notikušo vai nenotikušo lietu analizēšana un pārdomāšana ne pie kā laba nenoved, jo tad gribot negribot viņas kaut kādā brīdī sāk zaudēt savu vērtību, un visbeidzot sāk likties, ka pavadītais laiks vasara bija visnotaļ pliekans un neinteresants. Bet tas viss ir muļķības, nebija jau nemaz tik slikti un arī turpmāk nebūs, ja vien zobārsts neizdomās izraut man visus zobus.Tagad manas domas pārņem 12.klases gaidāme murgi un prieki. Laikam jau vairāk prieki, jo galu galā viss pēdējais vienmēr šķiet saldāks. Tikai mani tracina doma, ka šis pirmais septembris būs pēdējais un visi visu pēdējo bāzīs sejā, liekot milzīgu uzsvaru uz to, ka mums jābūt gudrie un atbildīgiem, darot izvēli. Spiediens nav vajadzīgs, kaut gan dažiem varbūt arī ir.
Jūtos jau krietni labāk, krietni cerīgāk vasaras plāniem un vispār esmu gandrīz pilnībā atkopusies no angīnas un sliktajām domām savā galvā. Vispār notikušo vai nenotikušo lietu analizēšana un pārdomāšana ne pie kā laba nenoved, jo tad gribot negribot viņas kaut kādā brīdī sāk zaudēt savu vērtību, un visbeidzot sāk likties, ka pavadītais laiks vasara bija visnotaļ pliekans un neinteresants. Bet tas viss ir muļķības, nebija jau nemaz tik slikti un arī turpmāk nebūs, ja vien zobārsts neizdomās izraut man visus zobus.Tagad manas domas pārņem 12.klases gaidāme murgi un prieki. Laikam jau vairāk prieki, jo galu galā viss pēdējais vienmēr šķiet saldāks. Tikai mani tracina doma, ka šis pirmais septembris būs pēdējais un visi visu pēdējo bāzīs sejā, liekot milzīgu uzsvaru uz to, ka mums jābūt gudrie un atbildīgiem, darot izvēli. Spiediens nav vajadzīgs, kaut gan dažiem varbūt arī ir.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru