Viss ir tik, tik, TIK ļoti labi. Pagaidām esmu dabūjusi visu, ko vēlējos, vienīgais, ko vēl varētu, ir papildus laiks tām 24 stundām. Nākamnedēļ mani gaida ekonomikas eksāmens, bet pēc tam... Pēc tam vasara ar darbiņu (ja viss paliks tāpat kā tagad), atpūtu un cerams, ka arī kādu baleta stundu. Vienīgais nejaukais ir mana labākā kompanjona saslimšana, bet tas jau arī tikai uz laiciņu.
Jaunumu ir daudz, tos te visus neuzskaitīt, un varbūt nevajag arī. Galu galā manas skaistumskaistās ziņas var uzzināt mani skaistumskaistie draugi, un kuram katram, kurš uzklūp maniem mandarīniem nejauši, ar savu laimi jau nedalīšos. :D
Tagad apmierināta sēžu ar domu gatavoties šodienas koncertam - savākt visas mantiņas un doties uz Torņakalna staciju, lai brauktu uz Dzinatriem. Jā, man visnotaļ patīk, ka koncerts notiek Dzintaros, jo tā arī neesmu šogad tā riktīgi bijusi pie jūras (esmu tikpat bāla). Vēl man ir doma par gatavošanos ekonomikai, varbūt ir vērts paņemt visu makulatūras kaudzi līdzi vilcienā, jo esmu pamanījusi, ka braucot varu labāk koncentrēties, piemēram, vakar un aizvakar autobusos. Vakar, braucot tai pašā autobusā, aizdomājos par to, kur ir robeža starp meiteni un sievieti. Krieviski ir vienkāršāk, jo ir девушка, kas stāv starp tiem abiem. Laikam latviešiem visas meitenes/sievietes līdz apmēram 35 vai 40 gadiem ir meitenes, vismaz uzrunājot. Tad nu es jūtos tikpat zaļa meitene starp latviešiem un jau nopietnāka un pieaugušāka девушка, atrodoties starp krieviski runājošajiem, kaut vai tai pašā autobusā, kur kāds uzrunājot lūdz pabīdīties vai palaist apsēsties. Vispār par to pieaugušumu. Es laikam noteikti zinu, ka pieaugusi vēl neesmu, bet esmu uz pareizā ceļa, un steigties nav vērts, jo pieaugusi es būšu visu savu mūžu, vai ne?
p.s. Man kaut kā ļoti iepatikās šī bilde. Tik daudz emociju tā ķēmiņa acīs.
Jaunumu ir daudz, tos te visus neuzskaitīt, un varbūt nevajag arī. Galu galā manas skaistumskaistās ziņas var uzzināt mani skaistumskaistie draugi, un kuram katram, kurš uzklūp maniem mandarīniem nejauši, ar savu laimi jau nedalīšos. :D
Tagad apmierināta sēžu ar domu gatavoties šodienas koncertam - savākt visas mantiņas un doties uz Torņakalna staciju, lai brauktu uz Dzinatriem. Jā, man visnotaļ patīk, ka koncerts notiek Dzintaros, jo tā arī neesmu šogad tā riktīgi bijusi pie jūras (esmu tikpat bāla). Vēl man ir doma par gatavošanos ekonomikai, varbūt ir vērts paņemt visu makulatūras kaudzi līdzi vilcienā, jo esmu pamanījusi, ka braucot varu labāk koncentrēties, piemēram, vakar un aizvakar autobusos. Vakar, braucot tai pašā autobusā, aizdomājos par to, kur ir robeža starp meiteni un sievieti. Krieviski ir vienkāršāk, jo ir девушка, kas stāv starp tiem abiem. Laikam latviešiem visas meitenes/sievietes līdz apmēram 35 vai 40 gadiem ir meitenes, vismaz uzrunājot. Tad nu es jūtos tikpat zaļa meitene starp latviešiem un jau nopietnāka un pieaugušāka девушка, atrodoties starp krieviski runājošajiem, kaut vai tai pašā autobusā, kur kāds uzrunājot lūdz pabīdīties vai palaist apsēsties. Vispār par to pieaugušumu. Es laikam noteikti zinu, ka pieaugusi vēl neesmu, bet esmu uz pareizā ceļa, un steigties nav vērts, jo pieaugusi es būšu visu savu mūžu, vai ne?
p.s. Man kaut kā ļoti iepatikās šī bilde. Tik daudz emociju tā ķēmiņa acīs.
es metu acis uz taviem mandarīniem katru dienu un, kopš esmu slima, pat vairākas reizes dienā!
AtbildētDzēstJā, tikai tie mandarīni pēdējā laikā mazpamazām sāk pārklāties ar plānu pelējuma kārtiņu. Nāksies beidzot saņemties un katru dienu atrast vismaz dažas minūtītes, lai tos atsvaidzinātu ar jauniem ierakstiem. :)
AtbildētDzēst