Nanny.

Tarararā!
Varat apsveikt mani ar atgriešanos. Vakar pēc nedēļu ilgas pieskatīšanas, spēlēšanās un nervu pārbaudes es atbraucu laimīga mājās. Nebija nemaz tik traki, kā biju domājusi. Tagad manā bagāžā ir ne tikai pieredze, bet arī daudz "izceptu" smilšu kūku un torņu smilškastē, daudz redzētu multenīšu, daudz lipināta plastilīna un apmīļotu leļļu, daudz smaidu, daudz lēkāšanas pa batutu, daudz ģērbšanas un izģērbšanas mazās drēbītēs, daudz staigāšanas pa āru (gan ar ratiem, gan ar divriteņiem, gan vienkārši tāpat pie rokas) un daudz vienkāršu, bet saprotamu vārdu, ja mutē nav knupja. Nē, es nebiju atgriezusies bērnībā, es tikai ieniru savā jaunajā darbiņā. Galvenais, ka man patīk, vai ne? Nogurums, protams, ir, taču tas piederas pie lietas.
Šodien braukšu kārtīgi (es ceru, ka sanāks tā forši un kārtīgi) izlīgoties un izjāņoties, tad jau arī par to būs ko pastāstīt.
Žēl gan, ka laiks spiež beigt šito rakstīšanu šodien.
Turpinājums sekos (gan par divām manām blondajām pieskatāmajām, gan par Jāņiem).