Nu re, tagad esmu filmas pārņemta. August rush. Divas atziņas - mūzika ir itvisur - katrā šūniņā, katrā elektrības vadā, katrā vēja pūsmā, katrā pilsētas kņadā; kas meklē, tas atrod, galvenais vajag spēcīgu vēlmi un ticību. Ticēt un mīlēt, just. Diezgan nereāls stāsts, taču skaists un paliekošs. Arī pasakās ir daļa patiesības, un morāli un vērtību var atrast jebkur, taču šī filma nelika ilgi meklēt, viss vienkārši nāca un pārņēma, pārņēma līdz asarām un ilgām pārdomām.
Ja mūzika ir visur, tad arī deja ir visur. Tikai advancētāk. Mūziku cilvēks izjūt ar dzirdi ar dvēseli, bet dejai klāt vēl nāk kustība, ar kuru cilvēks cenšas attēlot savu izpratni par šo mūziku. Skaisti.
Vispār šodien man ir tāds visai mierīgs garastāvoklis - labprāt izbaudu mūziku, cenšos nedomāt par to, kas ir bijis un kas būs, šodien es varētu vienkārši ļauties plūsmai, neapzinoties, ka rīt viss var mainīties.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru