pirmdiena, 2010. gada 3. maijs

Vipendroni un žandarmi.

Šodien es oficiālu varu paziņot, ka atpūšos uz pilnu klapi un daru NEKO. Patiesībā kaut ko jau bišķīt daru, bet tas viss ir tikai manas atpūtas labā, piemēram, visādu interesantu stāstu un lugu lasīšana, zīmēšana, ņemšanās ar brošām, filmu skatīšanās un tā tālāk.
Piektdiena bija galīgi jauka. Tik sen nebija tā sēdēts. Šādos vakaros zaļā gaisma tiek dota kūciņām, desām, šokolādēm, čipšiem un visādām citādām neveselīgām lietiņām, smieklu šaltīm, stulbām dejām un jautriem video. Šos vakarus var nosaukt arī par Raiņa dzejas vakariem, kaut gan ar dzeju tiem ir visai vāja saistība. Galvenais uzsvars tiek likts uz VIPENDRONIEM un dažnedažādiem žandarmiem.

Es mīlu šo laiku, es mīlu tos narcišu kalnus, kas pārdodas ik uz stūra, tos saules starus, kas kļūst arvien siltāki, un plusus uz termometra. Tādā laikā viss liekas gaišāks un vieglāk izdarāms, un pat eseju tēmas angļu valodā, kas klasē likās biedējošas, tagad vairs neliekas tik briesmīgas, un, iespējams, es paveikšu šo 400 vārdu (labi, ka nav daudz) ietilpīgo rakstu darbu jau brīvdienās, piemēram, rīt. Vēl rindā stāv recenzija un viens pārdomu darbs literatūrā, kuriem gribu veltīt maksimālu uzmanību tāpēc, ka jūtu, ka tagad beidzot man ir uznācis tas periods, kad rakstīt liekas vienkāršāk un interesantāk.
Vēl tikai pāris nedēļas līdz manai paradīzei - līdz vasarai. Es staroju.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru