otrdiena, 2010. gada 6. aprīlis

The next level.

Šodien skolā mums skanēja tādi visai dīvaini zvani. Ar Kacīti nospriedām, ka tie vēsta par pāriešanu nākamajos līmeņos, piemēram, kā tetrī. Pieminēšana vērta ir arī zemādas asiņošana un vārdos neminamie jautājumi, kuri pat bez jautāšanas ir saprotami. :D
Vispār skolā nav nemaz tik traki - neilga, bet skaļa čīkstēšana par krievu valodas stundu negribēšanu no rīta pie skapīšiem, tad "Santas" nopirkšana, peldkostīma atgūšana un visu dienu garās skriešanas pakaļ manam nedaudz pasistajam (tas bija labā un mīļā nozīmē) klasesbiedram un pēc tam vēl viņa pieciešans citās mācību stundās. Bet, kā redzat, es izdzīvoju, turklāt visai veiksmīgi un pozitīvi.
Man šodien bija tā laime dzirdēt pāris burvīgus domu graudus trolejbusā, piemēram, to, ka tad, kad trolejbuss brauc bez stangām, viņš izmanto benzīna uzkrājumus, ka ir tāda dziedātāja vai grupa (nezinu, kā tas bija domāts) Paparaci, kas izpilda dziesmu Lady Gaga (žēl, ka nav otrādāk :D), ka bezbiļetniekiem jeb zaķiem biļetīšu vietā kompostrē mēles, lai pēc tam varētu redzēt potenciālos blēžus arī turpmāk (tas nozīmē, ka tev ir caura mēle, jā), to, ka, atbraucot no Ventspils atpakaļ uz Rīgu, pa radio skan pavisam citas dziesmas (nevar būt!) un visbeidzot to, ka, ja aizbrauc tālāk par Akvalandiju, var nokļūt laukos un lielveikalu Riga Plaza tev, nelaimīgais, noklīdušais cilvēk, vairs neredzēt. Lūk, ar šo visu gribu pateikt, ka nevilšus noklausīties citu sarunas garlaicības dēļ dažreiz ir visai produktīvi - sen nebiju sevi tik plaši un vispusīgi izglītojusi.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru