Dance.

Es izdzīvoju.
Vakarnakt pabeidzu ekonomiku, šodien ēšanas starpbrīdī aizskrēju iesiet un jutos gandarīta. Vēl viens iemesls gandarījumam bija šodienas lielais koncerts. Cik nu liels man viņš bija (taču pirmajā gadā Dancī es varu būt tik tiešām priecīga, ka dejoju četras dejas), tomēr, pat nezinot, kā nodejoju, es tāpat jūtos patīkami atvieglota un paciltāta. Deja tomēr ir mana stihija un es bez tās nevaru. Pat mazās miega stundas un minimāls ēdiena daudzums (kā tas bija šodien) tam nebūs šķērslis. Es esmu nogurusi, man sāp kājas un acis līp ciet, bet esmu sasodīti apmierināta ar dzīvi un to pašu novēlu ikkatram.
Rīt noteikti uzrakstīšu ko plašāk, bet pašlaik manas smadzenes kliedz pēc miega.