Ar meitenēm biju aizgājusi uz Open Air Vintage Festival Spīķeros, kura tēma šoreiz bija Alice in Wonderland. Milzīgs daudzums pašadrinātu mantiņu, vecu, superīgu drēbju, rotaslietu, kurpju un vēl dažādu nieciņu. Uh, jau sen nebiju redzējusi tik daudz radošu cilvēku un mākslinieku vienuviet, un sapratu, ka man šīs atmosfēras tā pietrūka! Es
varētu būt šai pasaulē katru dienu, ja vien pēc savas daiļamatu pamatskolas būtu izvēlējusies turpināt radošo mākslas izglītību nevis pliku matemātiku un fiziku. Tomēr kas vainas matemātikai un fizikai? Šķiet, ka man tas viss iet pie sirds, turklāt es pat pamanos pazīmēt trīsreiz nedēļā.Pēc tam devos uz mājām izbaudīt laiku, ko varēju veltīt vienkāršai gulšņāšanai nesaklātā gultā un grāmatas lasīšanai. Tas ir tas, ko pēdējā laikā tik tiešām izbaudu. Grāmatas tomēr ir vajadzīgas, un tām vienmēr var atrast laiku, kaut vai braucot trolejbusā uz Vecrīgu.
Jā, beidzot realizējām ar Kacīti plānu kaut ko padarīt - pasēdēt, pasmieties, paparodēt cilvēkus, parunāties par aktuālām problēmām jaukā atmosfērā. Tas nekas, ka mēs tur bijām gandrīz vienīgās, tieši tas deva vaļu mūsu trakajām idejām un plāniem (galvenais visu pierakstīt plānotājā!). Šie satriecošie vakari varētu kļūt par tradīciju tāpat kā vienreiznedēļas rīti Maķītī, jo tieši pēc tiem es sāku domāt poztīvāk un gan jau ka arī pareizāk, turklāt ar smiešanos var tīri labi uzkačāt presīti un paildzināt mūža garumu...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru