The Glass Bead Game.

Šodien spīdēja saule - es biju gandrīz laimīga, jo līdz pilnai laimei es gribētu atsnidzināt to sniegu, kas uzsniga naktī.

Sāku lasīt Heses grāmatu "Stikla pērlīšu spēle". Pateicoties šai grāmatai, autors ieguva Nobela prēmiju. "Grāmatas darbība norisinās Kastālijā intelektuāļu-spēlētāju sabiedrībā, kas savas dienas velta matemātikai uz mūzikai." - vai nav idille? Pagaidām talāk par pirmajām trim lappusēm netiku, tomēr pirmais iespaids jau tika iegūts - tas būs kaut kas dziļš un domas izraisošs, tā kā gaidiet manus pārdomu plūdus! :)
Mans plānotājs šonedēļ izskatās pēc izraibinātas vistas. Daudz, daudz darāmā, bet tas tikai piedod azartu - paspēšu vai nepaspēšu? Visjautrākā, kā vienmēr, solās būt ceturtdiena - mājas darbi, kontroldarbi, mākslinieku vakars skolā, dejošana vienā vietā, dejošana otrā vietā, un atkal laimīgie mājas darbi piektdienai (es mīlu šo dzīvi!). Toties kā mierinājums visam ir piektdiena, kad varēšu nodoties tikai un vienīgi laboriem un tad mīļotajai atpūtai.
Vispār dzīve riksīšiem it uz priekšu - līdz vasarai, šķiet, jau nav tālu, kur nu vēl līdz pavasara brīvlaikam (uzdāviniet man sauli). Līdz ar dienas pagarināšanos man ir vieglāk pamosties, taču no rītiem trolejbusā arvien guļu - esmu atradusi labākās vietas trolejbusā uz pozas, kā visefektīvāk aizmigt. Miega trūkumu izjūtu, bet pagaidām tas mani nenogalina, tā kā viss ir kārtībā. :)
Visbeidzot, man gribas kādu kardinālu pārmaiņu dzīvē, jo es ticu, ka pārmaiņas padarīs dzīvi interesantāku, un tas ir tieši tas, kas man šobrīd ir vajadzīgs.