Man atkal uznāca vēlme lasīt grāmatas - šī iemelsa dēļ nolēmu nodot atpakaļ bibliotēkā Bada Spēles un paņemt kaut ko svaigu. Visu dienu nostaigāju ar grāmatām rokās, un beigu beigās, kad saņmēmos uzkāpt uz trešo stāvu, lai nodotu grāmatas, izrādījās, ka tur mani neviens negaida, un durvis ir ciet. Tā nu es noglabāju grāmatas skapītī, un tagad sēžu bešā. Jāgaida rītdiena.Šodiena tika pavadīta smieklos - es tiku aprakstīta, izģērbta (nepārprast), vajāta un smīdināta līdz pagurumam. Gluži kā vecajā, labajā bērnudārzā.
Runājot par bērnudārziem, tad man pēdējā laikā prātā uzpeld visādas smieklīgas atmiņas, piemēram, atceros, ka draudzība balstījās uz bārbiju skaitu un rotaļlietu dažādību smilškastē, ka puiši un meitenes veidoja nopietnas koalīcijas un tad gāja kariņos (tas, protams, netraucēja vēlāk precēties vienam ar otru), ka vajadzēja izēst tukšu šķīvi, lai dabūtu saldo, ka diendusas laikā varēja trakot vai arī pateikt, ka tev sāp galva un sirds, ka varēja lepoties ar savu jauno beretīti un plašķīti, kāda nevienam un nevienai, protams, nebija, ka mācīties burtus un mēģināt uzvilkt burtu "o" ar to smuko ķeksi bija trakoti aizraujoši, ka aizskaitīt līdz simts un zināt, cik ir 10 reiz 10 bija kaut kas nereāls, ka varēja izbaudīt bērnību godam!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru