āāāā.Sajūsma, šķiet, ir gandrīz katrā manā ķermeņa šūniņā, un es nepārspīlēju. Ēnu diena par spīti visiem satraukumiem un uztraukumiem bija tiešām satriecoša! Sākšu mazpamazām un no sākuma.
Tātad no rīta apzinīgi cēlos pirms septiņiem, lai noskatītos hokeju. Neskatoties uz visai grandiozo punktu starpību, man spēle patika, un es patiešām priecājos par diviem iemestajiem goliem. Pēc tam sataisījusies un pabrokastojusi devos ceļā uz E.Smiļģa teātra muzeju, kur Jaunā Rīgas teātra aktieriem tajā rītā bija mēģinājums. Protams, pa ceļam uz turieni es apmaldīojos, iegāju nepareizajā ēkā, tomēr beigās laimīgi nonācu īstajā vietā. Mani sagaidīja mans ēnu devējs - aktieris Ģirts Krūmiņš, un es tiku apsēdināta blakus citu aktieru ēnām skatītāju zālē. Jā, pirms tam mani izvadāja pa visām telpiņām aiz kulisēm (forši, dejotāju ģērbtuves un grimētavas ir krietni citādākas). Tad sākās mēģinājums Čehova izrādei "Jāņonkulis" (oriģinālā "Tēvocis Vaņa"), kuras pirmizrāde būs kaut kad jau pavisam drīz, un pēc tam to vedīs uz Jaunzēlandi. Jā, un es biju tā laimīgā, kas redzēja, kā šī izrāde tika mēģināta un pilnveidota veselu četru stundu garumā. Man ne brīdi nebija garlaicīgi, tieši otrādi, es biju pilnīgi iegrimusi visā tajā procesā - kur kādu dekorāciju pārbīda, kur un ko aizrāda katram aktierim un tā tālāk. Šajā procesā svarīgs ir ikkatrs sīkums, kaut gan man likās, ka lielākā aktiera darba daļa ir improvizācija.
Pēc mēģinājuma beigām mans ēnu devējs pienāca pie manis un pajautāja, vai nevēlos atnākt šovakar uz viņa izrādi. Protams, piekritu, un sarunājām, ka bez 20 septiņos būšu pie dienesta ieejas Jaunajā Rīgas teātrī, kur viņš mani sagaidīs un ielaidīs iekšā. Tā nu es tiku nodota biļešu onkuļa gādībā, kurš man piedāvāja divas iespējas - sēdēt uz papildkrēsla vai uz normāla krēsla, bet pēdējā rindā. Izvēlējos papildkrēslu otrajā rindā.
Izrāde "Zilākalna Marta" man patiešām patika. Tikai stāsti, minmālas kustības, bet tik spilgti personāži un tik interesantas sarunas. Izbaudīju uz pilnu klapi, neskatoties uz nogurumu un izsalkumu (starp ēnošanu un izrādi man bija zīmēšana, kas aizpildīja visu laiku).
Es varētu rakstīt vēl un vēl, jo iespaidu man ir trakoti daudz, tomēr pasaudzēšu tos, kas saņemas uz izlasa manus jau tā garos prātojumus. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru