Titled.

Gads iesākās ar tituliem, smaidiem, smiekliem un nerimstošu dejošanu.
Par tituliem - tagad mani var godināt gan kā Danča Jauno zvaigzni, gan kā skolas mis Aerobiku 2010. Smieklīgi, bet tāpat patīkami.
Par smaidiem un smiekliem - liekas, ka mums neviena stunda nepaiet bez kādām stulbām idejām, kuru rezultātā ir jālokās histēriskos smieklos zem galda. Tas ir pozitīvi, mēs rūpējamies par sevi, pagarinot savu dzīvi. Jebkurā gadījumā tas piedod poztīvismu.
Man patīk šis laiks, neskatoties uz to, ka nežēlīgi gribu pavasari. Viss ir balts, salts un vēss, bet arī tam ir kāda burvība. Varbūt uzmundrina anticiklona vēsā saulīte un tas, ka dienas nemanāmi, bet tomēr paliek garākas.
Nesen es sapratu, ka mani kaitina salda dzeja. Mani kaitina arī Romeo un Džuljeta - laikam neesmu pieradusi pie tādām seriālu kaislībām un karstasinības, jo vairāk pie rožainiem komplimentiem un mūžīgas mīlas zvērestiem. Lai nu kā, laikam man patīk kaut kas asāks un vietām dzēlīgāks, jo dzīve nav rožu dārzs, un ne viss norit pilnīgi gludi. Bez tā nebūtu interesanti dzīvot, bez tā nevarētu izbaudīt smaidu pēc dusmām vai asarām.
Vakar es sapratu, ka vienmēr var atrast iemeslu raudāšanai vai sliktam garastāvoklim - pēc garas dienas un lielas slodzes, atnākot mājās, es sapratu, ka manis ceptie kartupeļi ir nejaukā kārtā apēsti, un rezultātā es visu vakaru cietu un pat nedaudz paraudāju, jo man vienkārši gribējās (ne jau kartupeļu dēļ, bet vienkārši). :D