Man ir vairākas jaunas ziņas.
1. Pagājušās brīvdienas es pavadīju dejojot Viļņā. Tas bija tiešām jauki, īpaši jau atpakļceļš uz Rīgu dziedošā autobusā. Varu atzīt to, ka nekad nebiju domājusi, ka ir tik daudz smieklīgu un jautru latviešu dziesmu. Par tām lēnajām gan zināju. Tās ir tādas dziesmas, kuras var klausīties, dziedāt un domāt - visu reizē.
2. Es dabūju savu pirmo atalgojumu par skricelējumiem (ja neskaita vienu balvu, ko dabūju par rakstiņiem žurnālā). Šoreiz to dabūju skolā. Tas, protams, nav liels, bet varu droši to saukt par vēl vienu uzvaru, ko ielkt sev kabatā, un, manuprāt, tieši šīs uzvaras veidos manas dzīves kāpnes. :)
3. Man bija viena smieklīga dejošanas balle. Patiesību sakot, smieklīgums slēpās priekšnesumā, ko mēs veltījām mūsu vadītājam (viņš svinēja jubileju).
4. Visu pagājušo nedēļu nebija ne dienas, kad es nedejoju. Tas sāka likties jau nedaudz apsēsti, tomēr sagādāja tikpat daudz prieka, cik noguruma. Pa starpām es līdz kaklam, nē, bet zodam, ierakusies mācībās. Jā, turpiniet vien apgalvot, ka 11.klasē ir viegli - neticu.
5. Šonedēļ 18.novembrī es biju Līvānos ar savu trako sabiedroto. Izrādās, ka līdz tureinei bija jārauc 3 stundas. Šis laiks tika lietderīgi pavadīts, karājoties ar galvu uz leju autobusā, smejoties par neko, ēdot mandarīnus, lasot žurnālus, ēsot saldējumu, dziedot zem tumbas un vienkārši laižot gurķi. Pēc šī burvīgā tripa, mēs devāmies uz starojošo Rīgu, lai ievērtētu dažādus gaismas brīnumus (jāatzīst, ka daži nepavisam nebija brīnumi), tomēr salūts bija tiktiešām skaists, un mēs palikām apmierinātas.
6. Es visu laiku domāju par turpmākajām izglītības iespējām. Jau kuro reizi sapratu, ka man patīk un interesē tik ļoti daudz kas, ka izvēle ir milzumliela. Vienīgā problēma ir tā, ka nezinu, vai to visu, ko gribu studēt, gribēšu izmantot arī dzīvē. Laiks rādīs.
Visā visumā laiks netika tērēts veltīgi. Varētu tik nopirkt stundas, bet diezin vai pietiks ņaudiņas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru