svētdiena, 2014. gada 23. novembris

The times they are a-changin'.

Ir laiks kam jaunam. Jaunam gan ārēji, gan, protams, arī iekšēji. Laiks drosmīgākām izvēlēm, lēmumiem un eksperimentiem. Šis ieraksts būs vairāk kā solījums sev, jo vārdos izlikts tas uzreiz šķitīs nozīmīgāks un būs tāds grūtāk pārkāpjams, nekā tās ikdienišķās apņemšanās, kuras piemirstas jau pie pirmajiem kārdinājumiem. 
Šodien parakstījos PETA aicinājumam vismaz mēnesi ieturēt veģetāro diētu. Nav tā, ka būtu kaislīga dzīvnieku tiesību aizstāve, drīzāk vienmēr esmu uzskatījusi, ka cilvēkam ir tiesības izvēlēties, ko ēst un ko neēst, balstoties uz sava organisma "vēlmēm" un nepieciešamībām. Ja tā godīgi pievēršas dzīvnieku tiesībām, tad arī ādas zābaki, dūnu spilveni un pilnīgs vegānisms būtu visgodīgākā un vispareizākā izvēle, taču mans lēmums mēnesi neēst gaļu ir drīzāk kā eksperiments, lai paskatītos, kā uz šādu pavērsienu reaģēs mans ķermenis, kāda būs gan fiziskā, gan emocionālā pašsajūta. Jau bija reize, kad biju izvēlējusies šādu bezgaļas racionu, un toreiz nebija nedz problēmu izslēgt gaļu no savas ēdienkartes, nedz arī pēcāk atsākt to ēst, atsākt to ēst tad, kad sajutu, ka man gribas un ka tā man ir nepieciešama. Šobrīd atliek vien kārtīgāk pievērst uzmanību tam, kā aizstāšu gaļā esošās vajadzīgās uzturvielas un kā šo visu padarīšanu apvienošu ar ogļhidrātu ierobežošanu ēdienkartē, bet gan jau, ka problēmu nebūs. 
Vēl vienu jauno apņemšanos esmu veiksmīgi realizējusi jau veselu nedēļu, tas ir, apmeklēju rīta vingrošanas nodarbības trīsreiz nedēļā 7.45. Lielisks iemesls, lai pieceltos laicīgi, lai izstaipītos un sāktu dienu tā gaišāk (tas nekas, ka ārā ir tumšs). Pagaidām izskatās, ka ritms nav pārāk nežēlīgs, tāpēc domāju turpināt tādā pašā garā. Nodarbību gaitā nostiprinām gan muguras muskuļus, gan presīti, protams, arī citas muskuļu grupas, taču svarīgākais ir gūtās pozitīvās emocijas un sevis pārvarēšanas prieks. Šīs nodarbības neizslēdz arī jogas treniņus, kas pēdējā laikā ir kļuvuši garāki, daudzveidīgāki un interesantāki. Ja runā, ka veselā miesā mīt vesels gars, tad, skatoties uz cilvēkiem, ar ko kopā trenējos, varu teikt arī, ka veselā garā mīt vesels ķermenis. Kustības, spēka, līdzsvara, koncentrēšanās, izturības un apņēmības simbioze.
Līdz ar to, ka rīti vismaz trīs nedēļā sākas krietni agrāk, parādījies arī laiks, ko var veltīt bakalaura darba rakstīšanai. Šobrīd arī tam esmu noskaņota diezgan kareivīgi. Galvenā lasāmā grāmata, uz kuras vairāk vai mazāk grasos balstīt savu darbu, šobrīd šķiet ārkārtīgi interesanta, un pēdējo reizi, kad to lasīju, laiks kaut kur mistiski pazuda, kas viennozīmīgi ir laba zīme. Protams, pagaidām viss šķiet tāds diezgan miglā tīts, jo ir jāsaprot, ko un kā strukturēt, taču ir skaidrs, ka manā darbā roku rokā ies fenomenoloģija, solipsisms no mūsu dārziņa un jogačāras budisms no austrumu dārziņa. Jo vairāk ko tādu pētu un lasu, jo vairāk saprotu, cik ļoti mani interesē filosofija un pētniecība, ceru, ka šī sajūta saglabāsies arī turpmāk un ka manis rakstītais darbs būs interesants un noderīgs ne tikai man, bet arī kādam no malas, vismaz darba vadītājam un recenzentam. Bet šobrīd es ar atvērtu un skaidru prātu mēģināšu padarīt filosofijas terminiem bagāto valodu un sanskritā sauktās budisma pamatidejas padarīt par savu ikdienu.
Runājot par ārējām pārmaiņām, tad esmu izšķīrusies par diezgan lieliem jauninājumiem, kurus realizēšu pēc divām dienām. Lai gan ir liels risks, ka nepiestāvēs, taču ar rezultātiem noteikti dalīšos. Bet vienu zinu noteikti - ir interesanti drūmos rudens-ziemas rutīniskos brīžus atšķaidīt ar ko jaunu un kvalitatīvi pilnīgi atšķirīgu, vai nu tās būtu jaunas idejas, vai kaut vai jaunas drēbes. Tad arī to apņēmību un motivāciju ir vieglāk noturēt.
Jogas treneris man pajautāja, lai padomāju par trīs lietām, kas mani dzīvē visvairāk motivē. Šis vakars būs pārdomām bagāts!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru