sestdiena, 2014. gada 5. jūlijs

Chinese bridge.

Pekinā smogs, Pekinā ir karsti, Pekinā ir mitrs, Pekinā nevar redzēt debesis, bet es biju priecīga staigāt sarkanā konkursa krekliņā, mēģināt cauri smogam saskatīt skaistās ēkas, satikt cilvēkus no PATIEŠĀM daudzām (konkrētāk, 88 pasaules valstīm), sēdēt ar viņiem pie viena galda un sarunāties ķīniešu valodā. Pat tad, kad ir jau miljono reizi jātaisa kopbilde, kliedzot "Ķīna, mēs atbraucām!", saprotu, ka šis tāpat ir lieliski. Gan jau nogurums arī pazudīs, galva no smoga arī vairs nesāpēs un ar istabas biedreni arī iemācīšos sadzīvot. Protams, žēl, ka nenormāli saspringtā grafika dēļ nav brīvā laika, lai varētu apskatīt to, ko biju vēlējusies apskatīt Pekinā, bet ir labi, kā ir. 
Tagad esmu tiešām smalkā viesnīcā Changsha pilsētā (Hunan provinces galvaspilsēta Ķīnas dienvidu daļā), gatavojos rītdienai, kad atkal būs jābrauc uz studiju, bet šoreiz, lai izmēģinātu atklāšanas ceremoniju un nofilmētu sevis iepazīstināšanas video, ko rādīs pirms manas uzstāšanas. Viss ir tiešām ļoti grandiozi un nopietni, un tagad es saprotu, ka nekad negribētu būt slavenība, jo tās kameras tiešām nogurdina. Šodien, uzreiz kā ielidojām, mūs sagaidīja televīzija, pēc tam ar VIP autobusu veda uz vietu, kur būs jāliek ķīniešu valodas un kultūras eksāmens, tad bija atkal liela prezentācija ar daudzum daudzām kamerām, kur mūs mācīja, kā rīt būs jāzīmē visādas kaligrāfijas un kas kurā brīdī būs kopīgi jāizbļauj kameru priekšā (te tiešām visam ir daudz mēģinājumu un daudz tādu, tā teikt, mākslīgi radītu lietu tikai, lai radītu šovu), un tad mūs sagaidīja tiešām gardas vakariņas viesnīcas restorānā, kur sapratu, ka šī reģiona virtuve man ir tuvāka. 
Šobrīd, kad visu dienu (tāpat kā visas iepriekšējās) biju uz kājām, kad rīt atkal jāceļas pirms sešiem un jāizskatās lieliski, nekādus baigi garos stāstos nav spēka rakstīt, arī emociju ir pārāk daudz, lai tās varētu tagad skaidri sakārtot pa plauktiņiem, bet, jā, vienā vārdā - NETICAMI.


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru