Ir pienācis tas maģiskais brīdis, kad es jūs iepazīstināšu ar mūsu ceļu no 宿舍 (sushe jeb kopmītnēm) līdz vissvarīgākajām 西门(ximen jeb rietumu vārtu) uzturēšanās vietām. Jūs sagaida neaizmirstama fotoreportāža no notikuma vietas!
Šis ir mūsu 宿舍 (sushe jeb kopmītņu) apsargs, kas sēž būdiņā, lasa avīzes, skatās monitorā, kur ir visi novērošanas kameru attēli. Vēl šis apsargs ir atbildīgs par ūdeņu iznēsāšanu uz istabiņām, īpašs ar savām spļaudīšanās spējām, meiteņu sveicināšanas un iepazīšanās prasmēm un garlaicīgo sejas izteiksmi. Vēl viņam vai nu nav zobu, vai tie ir melni. Neko citu viņš nedara.
Šī ir ieeja mūsu sporta kompleksā, kurā iegājušas mēs esam tikai vienreiz, lai uzzinātu, cik tur maksā ieiet vēl kādu reizi. Viena reize apšaubāma izskata trenažieru zālē maksā 45 santīmus, bet mēs kaut kā šo lielisko piedāvājumu vēl neesam izbaudījušas, lai gan katru dienu vairākas reizes ejam šai vietai garām.
Ejot pa ceļu, labās rokas pusē atrodas mūsu iemīļotais sporta stadions, a.k.a. lidmašīncilvēku (tie ir tie, kas staigā ar izplēstām rokām un bieži vien pretējā virzienā) tusēšanas vieta, bērnu rotaļu laukums, skrienošu augstpapēžu dūdiņu pozēšanas vieta, radio klausīšanās vieta, visromantiskāko randiņu spots un arī, jāsaka, sportistu trenēšanās vieta. Mēs tur parasti skrienam un vingrojam bez augstpapēžu kurpēm un kleitām, netēlojot lidmašīnas, skrienot pareizā virzienā, neklausoties radio.
Šādi izskatās tas augstākminētais ceļš, pa kuru ejam. Labajā pusē joprojām stadions. Gar malu sastādīta pušķīšzāle, un pirms mēneša kāds labdaris kokus nokrāsoja baltā krāsā, tagad vismaz kokiem nedraud insektu uzbrukumi. Ejot pa šo lielisko ceļu, ir ļoti jāuzmanās no velosipēdistiem, kam šeit un arī visur citur ir simtprocentīga priekšroka jeb priekšritenis.
Velosipēdistu ir daudz, ļoti, ļoti daudz, un te viņi parko, bet nepieslēdz savus riteņus (blakus ir kopmītnes). Pretējā ielas pusē var apskatīt mūsu krāmu veikalus ar visplašāko piedāvājuma klāstu. Malā ir arī visnotaļ moderna paskata 7eleven.
Leģendārie un leģendām apvītie 西门(ximen jeb rietumu vārti). Te nu beidzas mūsu universitātes campus un ceļš ir vaļā lielajā dzīvē.
Izejot no 西门(ximen jeb rietumu vārtiem), pa kreiso roku atrodas mūsu iecienītākais augļu veikals, kur pārdevējs mūs katrreiz sveicina, smaida un izsaka komentārus. Pēdējā reizē viņš mums ieteica bumbierus pret kakla sāpēm. Parasti tur pērkam banānus, bumbierus, mandarīnus, pamelo un visādus citādus zināmus un ne tik zināmus augļus. Vēl tur ir mazs kaķītis.
Pa labo roku atrodas kurpnieku meistardarbnīcas. Tas nekas, ka tieši uz ielas, toties virs galvas ir saulessargs, blakus visi nepieciešamie instrumenti un arī klientiem ļoti ērti - var skatīties, kā tiek laboti viņu apavi, sēžot uz plastmasas ķebļa, netīrās gumijas čībās, kuras tur var uzvilkt, kamēr tiek taisīti jūsu apavi. Vēl jāpiebilst, ka maksimālā cena, ko esam maksājušas par apavu labošanu, līdz šim ir bijusi 18 santīmi. Kurpnieki ir ļoti atsaucīgi ļautiņi.
Nedaudz uz priekšu, arī labajā pusē atrodas mūsu jau pirmajās dienās atklātais supermegamārkets, kur ir veseli divi mazi ledusskapji ar limonādēm, bet kur viss pārējais stāv vienkārši plauktos. Toties tur var nopirkt Vendijas tik ļoti iemīļotās kaltētās vistas kājas (pēdiņas) un mūsu visu iemīļotās želejiņas. Bez pārtikas tur vēl var iegādāties visu iespējamo, piemēram, slotas, burtnīcas un tualetes papīru. Interesanti ir tas, ka izmērs ir nelielāks par pusi mūsu Latvijā esošās mazās Maximas.
Viena no smalkākajām, jāsaka, ka arī viena no garšīgākajām, apkārtnē esošajām ēstuvītēm. Smalki ir tas, ka jāēd uz ielas, sēžot uz plastmasas ķebļiem un ka rīsus pasniedz plastmasas kastītēs. Toties mēs esam lepnas, ka varam pasūtīt ēdienu no tikai ar hieroglifiem uzrakstītām ēdienkartēm un ar komunicēšanu ar kārtējo bezzobaino pārdevēju. Naktī šeit var dabūt 包子 (baozi) un 饺子 (jiaozi), kas ir advancētāks pelmeņu variants.
Vienu ieeju tālāk ir viena no labākajām vietām 西门(ximen jeb rietumu vārtu) apkaimē - dzērienu bode DAKASI. Te var dabūt visādas burbuļtējas, ne burbuļtējas, tējas ar želejām, tējas bez želejām, ar un bez ledus un miljons visādām garšām. Sliktā ziņa ir tā, ka pārsvarā garšas variē atkarībā no tā, kādus pulverus tur liek, bet vismaz tēja un tapioka burbuļlodītes ir dabīgas.
西门(ximen jeb rietumu vārtu) ēdnīca, mūsu iecienītākā ēšanas vieta. Šodien tas bija mūsu galamērķis, bet tur nebija ēdiena, tāpēc šis stāsts vēl turpināsies. Šī vieta ir vislabākā alternatīva skolas ēdnīcai, jo ēdiens nav tik vienveidīgs, pelēks un eļļains. Kārtība ir vienkārša - uz šķīvja uzkrauj rīsus, tad jāpabaksta uz ēdieniem, kurus vēlies rīsiem klāt (ir piecas cenu kategorijas), tad ir nereālā ātrumā jāsamaksā un tikpat lielā ātrumā jāpazūd no letes un jāmēģina atkarot sava vieta zem saules jeb jāatrod kāds brīvs galdiņš vai vismaz krēsls.
Nākamā vieta mums vēl nav pārāk pazīstama, ja neskaita to, kā katru reizi redzam, kā tur tiek lipināti augstākminētie 包子 (baozi) un 饺子 (jiaozi). Ir plāns šovakar tur ēst vakariņas, bet to vēl redzēs. Lai vai kā sākumā šķita savādi, ka uz ielas kāds ko tādu vispār varētu darīt.
Visgaršīgākie dzērieni pasaulē (mūsu pasaule šobrīd ir Guangzhou) ir atrodami tieši šeit. Augļu kokteiļi, smūtiji un viss pārējais iedomājamais, ko vien dzeramu var pagatavot no augļiem, pievienojot visādus tapiokus, želejas un bazilika sēklas.
Šī ir dekorācija ēstuvē, kur ēdām šodien. Ļoti simpātiska vista. Taivāniešu virtuve šoreiz neizrādījās mums gana draudzīga, lai arī atmosfēra bija pārsteidzoši patīkama.
Ceru, ka jūs izbaudījāt mūsu ikdienas ceļu no kopmītnēm uz rietumu vārtiem un to lieliskajām vietām. Gan jau pienāks laiks arī fotoreportāžas tūrei no mūsu campusa.
Paldies! Forši!:))))
AtbildētDzēst