Ja diži daudz nav ko rakstīt, vai arī nav tam vienkārši laika, tad tie ir tukši aizbildinājumi, protams, jā, taču tas arī nozīmē, ka cilvēkam iet labi, un šoreiz man patiešām iet lieliski, neskatoties uz esošajām problēmām. Viss, vismaz gandrīz viss, šķiet risināms, un šī vasara ir satriecoša. Ar karstiem saules stariem, ar cilvēkiem, kuri man rūp, kuri man patīk, ar kuriem es varu izsmieties godam un arī pastāstīt, kā man iet, ar plāniem, kas tiek realizēti, arī ar plāniem, kas paliek nomaļus, bet viss notiek tā, kā tam jābūt, un, nē, nav tas liktenis. Jau sen es nebiju tik daudz smaidījusi un smējusies, tāpēc šis brīdis manā dzīvē liekas vēl vērtīgāks, pat, ja kļūs sliktāk vai bēdīgāk, kas tā noteikti būs, es pilnīgi droši zināšu, ka izķepurošos. Nebijis optimisms, bet iedvesma, laime, eh...viss iet uz augšu. Pat daudzpunkte, vēl tikai kursīvu un saldkaislus epitetus un sev sākšu riebties.
Manas dienas ir piepildītas. Balets, dejoju, jā, bet tagad arī sanāk mācīt, kas ir kaut kas pilnīgi jauns, kas aizrauj. Lika aizdomāties jautājums, vai nevēlos būt par skolotāju, ja jau tik ļoti patīk mācīt, te piemērs ir gan privātstundas, gan arī tagadējās baletnodarbības, gan arī plānotais darbs septembrī. Dalīties ar to, kas man ir, šķiet pašsaprotami, un pašsaprotams šķiet arī tas gandarījums par pūlēm, kuras noteikti atmaksājas. Vai man patīk mācīt? Viennozīmīgi jā, vienīgi es joprojām to saucu par dalīšanos. Bez dejām es pamazām mācos un mācu sevi ticēt sev, saprast to, kas manī notiek (banāli, jā, bet es to daru!), izveseļoties un dzīvot tā gaišāk. Sanāk. Šodien šis gaišums kļuva vēl skaistāks. Ar Lauru bijām patversmē pastaidzināt suņus, tas nekas, ka sanāca otrādi - Spraits (tā sauca suni) izdomāja izvest pastaigā mani, tā burtiski. Pozitīva garša gan viņam, gan man, visiem.
Ir tik, tik daudz, ko teikt, nezinu, vai tas vispār ir saprotams, jo daudzie notikumi, daudzās atmiņas un domas, tas viss piepilda un līst pāri malām, bet vienu es zinu noteikti - es nekad nebiju peldējusies ar tik lieliskiem cilvēkiem vētras laikā, kur bija gan krusa, gan viļņi, gan lietus, nekad nebiju pilnīgi slapja lēkājusi pa peļķēm ar mammu, nekad, nekad, nekad. Tā ir jādzīvo.
Daži atslēgas vārdi atmiņām - Kuja, mamma un mamma, grupa, kas pelna nedziedot, minčuks, stāvlampa, šasliks un šasneliks, Prāta Vētras koncerts mašīnā no Saulkrastiem, diski, kurus nevar noklausīties.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru