Tikko sāka līt. Tas nekas, ka vēl stundu atpakaļ plānā kleitiņā man bija pavisam karsti, un šķita, ka saulesbrilles nelīdz no saules stariem, bet nu labi.
Piektdiena bija viena lieliska diena. Lieliska lielākoties tādēļ, ka apmeklēju lielisku lekciju, par lielisku tēmu un ar vēl lieliskāku amerikāņu profesoru. Tagad es esot labāka, jo paklausījos džezu, bet patiesībā šo ārkārtīgo labuma sajūta izraisīja tas, ka biju atkal tur, kur man patīk būt - vidē, kur cilvēki domā, interesējas un dzird, šoreiz pat dzied, tas ir, filosofijas vidē. Estētika -> mūzika -> džezs, kas pinās ar morālām, ētiskām, epistemoloģiskām un character building vērtībām, un tas viss divu stundu garumā, ar nenogurstošu uzmanību un vēlēšanos "kaut man būtu tāds pasniedzējs". Var just, ka cilvēks runā par to, kas ir daļa viņa paša dzīves, var just, ka šī nav sausa formalitāte, pienākuma izpildīšana, bet gan kaut kas, ar ko viņš vēlas padalīties, ja vien tā būtu visiem vai vismaz vairākumam, kas elpo izglītības sfērā. Bet tas mūsu kontekstā šķiet tik utopiski, ka pat kauns cerēt.Labi vismaz, ka brauc tādi cilvēki un piedāvā vieslekcijas.
Šovakar dzeru pienu, lasu par Dimā un domāju par lietām. Kaut kā saskan, tā viegli un saderīgi. Runājot par skaņām un saskanēšanu, man šodien īpaši patīk Across the Universe, lai gan ne džezs, bet šodien šī dziesma padara mani labāku.
Un man joprojām dziļi riebjas vārds "feins", šermuļi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru