sestdiena, 2012. gada 23. jūnijs

Summer.

Ir Līgo diena, bet pirmoreiz pēc ilgiem laikiem nedodos nekur ārpus Rīgas, kas ir diezgan skumji, bet vismaz prātīgi. Ar veselību nejokot, lai kā arī tā būtu pievīlusi mani un sagrāvusi visus plānus. Dzīvojam  vienreiz, tad vismaz vajag pagarināt to "vienreiz", sevi saudzējot. Šodien pazuda vasara, pazuda nedaudz arī vakar, bet šodien tā pavisam, un es nesūdzos. Nesūdzos, jo ir citas ārkārtīgi jaukas lietas, lieta, par ko domāt, uz kā būvēt cerības un vienkārši saglabāt kaut nedaudz pozitīvu noskaņu. 
Pagaidām ir labi - guļu gultā, ēdu šokolādes pudiņu, klausos mierīgu mūziku un domāju par to, kā drīz celšos un pīšu vainadziņu, kā nekā Jāņu noskaņām jāpaliek, un tad uz krastmalu lekt pāri ugunskuriem un klausīties simtreiz dzirdētās ziņģes. Tradīcijas ir skaistas, un es tās spēju novērtēt, paldies, tautas dejām. Ja nesāpēs, šodien arī padejošu un papriecāšos. Gaišus visiem svētkus! 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru