Chronophobia.

Pagājušas šoreiz visnotaļ garās maija brīvdienas, un atkal jānirst ar galvu darbos un pienākumos, bet vismaz ir spēks, vēlme, kas jau ir labs sākums. Vel viena labā ziņa ir tā, ka drīz nāks eksāmenu laiks, kas, cerams, ļaus man mainīt to, ko vēlos, kas pavērs jaunas iespējas un dos kādu jaunu stimulu (Kādu brīdi es varbūt pat būšu apmierināta ar savu izvēli!) Līdz ar eksāmenu laiku nāks vasara, un laiks skrien sasodīti ātri - diena it kā velkas, bet nedēļa paiet nemanot, nemaz nerunājot par mēnesi. Ja tā turpināsies, tad drīz es būšu pavisam veca, bet tādām paŗdomām laikam vēl par agru. Varbūt man ir chronophobia? Lai gan drīzāk man nekādas fobijas nav, es vienkārši beidzot pamanīju, ka ir maijs un ka man ir 19 gadu, kas ir gaužām maz, ja spriež pēc gūtās pieredzes, nodzīvotajām minūtēm, izlasītajām grāmatām un izmestajiem vārdiem. Tomēr arī tas kaut kā nemodina vēlmi kļūt vecākai, jo šis vecums sniedz diezgan plašas iespējas, respektīvi, arī brīvību, ir tiesības mētāties ar viedokļiem, un netikt uzskatītai par nestabilu personu, ir tiesības nezināt, kur un kāpēc es atrodos, pat, ja mana nostāja vienubrīd var būt visnotaļ radikāla, ir tiesības, un pat ir nepieciešams mainīties, jautājums gan ir, cik ļoti tas ir iespējams. Šobrīd ir tāds labs laiks, lai kaut ko mainītu, bet tas atkal ir tikai teorētiski, jo, kad sāk ķerties vērsim pie ragiem, izrādās, ka tas nemaz nav tik viegli un ka to ragu ir pārāk daudz. Tad uznāk diezgan liela bezcerības sajūta, kas savukārt rosina slinkumu, un tas mazpamazām pāriet tādā ļoti stabilā "man vienalga" pozīcijā. Te tev nu bija pārmaiņas. Pozitīvais aspekts šim visam ir tas, ka es vismaz nedaudz esmu izķepurojies no savas vēlmes darīt daudz, pat nezinot tam īsti jēgu, tagad ir tā mierīgāk, nosvērtāk, mazāk trauksmes. Redzēs, kā būs.

We all fear the march of time: time waits for no man. The fear of time is often a reflection of the most basic, and most powerful phobia: the fear of death. As we age, years seem to pass so quickly, and we struggle with the ravages of time. All of us must face the changes time brings: to our faces, our bodies, and our careers and relationships. Sometimes, time can seem like the source of great upheaval.

If you suffer from Chronophobia, you may be overly sensitive to time, and feel powerless to control it. We have a limited life span, and it’s very difficult for us to accept. This is quite natural and understandable. However, in order to enjoy life and get the most out of experience, we need to conquer the fear of time.

http://www.fearofstuff.com/nature/fear-of-time/