Un jau atkal turpat, bet nekas, tātad drīz jābūt kaut kam citam, ja vien tic, ka dzīvei ir kaut kāda loģiska attīstības gaita, secība, bet es nezinu, kam ticu.
Lingvistikas ir daudz, un tā ir interesanta. Galva pilna ar visādiem paradigmatic relations, homonyms, lexemes un to morphemes, semantic fields, acronyms un citām lietām, kas izrādās nav nemaz tik vienkāršas. Un vēl visi tie sinonīmi un to nozīmju nianses. Jāuztver tik smalkas lietas, bet ir patīkami zināt, kā ir pareizi. Man patīk valodas, jo tās ir bezgalīgas savās niansēs.
Naktīs slikti guļu. Nevaru aizmigt, jo domāju, brīdī, kad domas pāriet sapņos, notiek kaut kas pilnīgi nejēdzīgs un sviestains. Protams, ne rozā poniji un lidojoši vienradži, bet pilnīgs cilvēku sajukums, dīvainas lietas un galīgi savāda sajūta, pamostoties un mēģinot atsaukt atmiņā visus nakts piedzīvojumus.
Tagad pamazām noskaņojos nākamajai brīvajai nedēļai, protams, brīvai tikai no mācībām, bet arī tas ir jauki, jo beidzot varēšu ievilkt elpu un kādu laiku palaist gurķi, cik nu sirdsapziņa atļaus. Varbūt sanāks uzrakstīt arī ko saturīgu, atspoguļot kādas interesantākas pārdomas, lai vēlāk var pārlasīt un atcerēties. Piemēram, par vakardienas vieslekciju, par kuru diemžēl biju diezgan vīlusies, jo onkulis šķita mēģinām pārliecināt par diezgan utopiskām idejām un nespēja to tā skaisti pasniegt, kas varbūt šādās vieslekcijās ir būtiski, īpaši, ja pašam nepiemīt vajadzīgā deva entuziasma. Lai gan zinātājiem noteikti šķita labi, un varbūt tieši zinātāji arī bija lekcijas mērķauditorija.
Viss. Nobeiguma nebūs.
Dažas visnotaļ interesantas idejas - http://blog.tastebuds.fm/worst-album-covers-of-all-time/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru