Jaunas dvesmas.Februāris jau ir pāri pusē, un es beidzot sapratu, ka man ir, ko teikt. Ir jau tā kā visu laiku, bet nav tā, ka spētu to normāli rakstīt. Arī tagad varbūt nevaru, bet ir sakrājies.
Lekcijas rit pilnā sparā. Te nu pierādās, kur katram cilvēkam vieta, jo viens pasniedzējs atdod sirdi un dvēseli, lai dalītos ar savām zināšanām un izglītotu jauno paaudzi, bet otrs ir pavisam nedrošs un baidās atbildēt, arī mācīt. Trešajam vienkārši ir apnicis savs darbs, bet tas jau nav iemesls, lai meklētu ko jaunu, tas nav pat iemesls, lai ielaistu sistēmu jaunas sejas, par studentiem un to zināšanām rūpējoties. Viss ir kaut kā nepareizi, bet vismaz šosemestr man ir divas lekcijas, kas rada patiesu prieku - franču valoda un lingvistika. Tiktāl par akadēmisko.
Pa starpām lekcijām joprojām pasniedzu privātstundas, un saprotu, ka tas ir tik godīgi un pareizi dalīties savām zināšanām, ar tiem, kam ir nezināšanas. Parādās azarts, milzīga vēlme kaut ko nobīdīt.
Šodien referendums. Iepriekšējo divu nedēļu laikā mani līdz pat matu galiņiem nokaitināja tas naids, tās negācijas, ka visur apkārt tiek reklamētas. Reklamētas necienīgi, labi, ja vārdu PRET mūsu lieliskie patriotiski-nacionālistiski latviešu kultūras mīlētāji spēj uzrakstīt bez kļūdām. Protams to, ka "Latviešu valoda ir visskaistākā" uzrakstīt pareizi nevar, bet tas jau nav svarīgi, galvenais doma (ja tu raksti ar kļūdām, man grūti to skaisto saskatīt). Jā, kā savas mīlestības apliecināšanu katrs ir spējīgs ievilkt krustu pie attiecīgā lodziņa PRET, taču patiesi kopt un mīlēt savu valodu, cienīt tradīcijas, pārzināt latviešu kultūru, tas jau nu ir par daudz. Un tādi vēl kaut ko teiks? Es neesmu PAR, nē, bet visa šī situācija manī rada pārliecību, ka ne jau valodas dēļ šī putra notiek, tas ir kārtējais iemesls, lai pabļautu. It kā tā jau būtu par maz. Un, runājot par maz un daudz, brīnos, kā cilvēki vēl nav atskārtuši, ka arī bez jebkādas aģitācijas skaitliski nav iespējams, ka referendumā pieņems krievu kā otru valsts valodu. NAV. Tad nu tik daudz par šo, man sāpīgo tematu.
Kā citādi? Citādi labi! Aizturējusi elpu, gaidu pavasari.
Lekcijas rit pilnā sparā. Te nu pierādās, kur katram cilvēkam vieta, jo viens pasniedzējs atdod sirdi un dvēseli, lai dalītos ar savām zināšanām un izglītotu jauno paaudzi, bet otrs ir pavisam nedrošs un baidās atbildēt, arī mācīt. Trešajam vienkārši ir apnicis savs darbs, bet tas jau nav iemesls, lai meklētu ko jaunu, tas nav pat iemesls, lai ielaistu sistēmu jaunas sejas, par studentiem un to zināšanām rūpējoties. Viss ir kaut kā nepareizi, bet vismaz šosemestr man ir divas lekcijas, kas rada patiesu prieku - franču valoda un lingvistika. Tiktāl par akadēmisko.
Pa starpām lekcijām joprojām pasniedzu privātstundas, un saprotu, ka tas ir tik godīgi un pareizi dalīties savām zināšanām, ar tiem, kam ir nezināšanas. Parādās azarts, milzīga vēlme kaut ko nobīdīt.
Šodien referendums. Iepriekšējo divu nedēļu laikā mani līdz pat matu galiņiem nokaitināja tas naids, tās negācijas, ka visur apkārt tiek reklamētas. Reklamētas necienīgi, labi, ja vārdu PRET mūsu lieliskie patriotiski-nacionālistiski latviešu kultūras mīlētāji spēj uzrakstīt bez kļūdām. Protams to, ka "Latviešu valoda ir visskaistākā" uzrakstīt pareizi nevar, bet tas jau nav svarīgi, galvenais doma (ja tu raksti ar kļūdām, man grūti to skaisto saskatīt). Jā, kā savas mīlestības apliecināšanu katrs ir spējīgs ievilkt krustu pie attiecīgā lodziņa PRET, taču patiesi kopt un mīlēt savu valodu, cienīt tradīcijas, pārzināt latviešu kultūru, tas jau nu ir par daudz. Un tādi vēl kaut ko teiks? Es neesmu PAR, nē, bet visa šī situācija manī rada pārliecību, ka ne jau valodas dēļ šī putra notiek, tas ir kārtējais iemesls, lai pabļautu. It kā tā jau būtu par maz. Un, runājot par maz un daudz, brīnos, kā cilvēki vēl nav atskārtuši, ka arī bez jebkādas aģitācijas skaitliski nav iespējams, ka referendumā pieņems krievu kā otru valsts valodu. NAV. Tad nu tik daudz par šo, man sāpīgo tematu.
Kā citādi? Citādi labi! Aizturējusi elpu, gaidu pavasari.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru