Intentions.

Ir vieglāk. :)

Savāds tagad posms, viss vienā juceklī. Skola pabeigta, bet šoreiz tā pavisam. Nav jau laikam jēgas vāvuļot par jaunu dzīvi un mērķiem, viss tāpat ir skaidrs. Kā nu sanāks, tā sanāks, vairs neko daudz mainīt nevar, un arī cerēt nav jēgas, vienkārši būs vai nebūs, kaut gan arī "nebūs" paver ceļu uz pavisam citu "būs".

Neskatoties uz saulaino laiku, svelmi un to, ka jau paspēju paslimot, es visu šo nedēļu biju apkrāvusies ar tik tiešām smagu nastu, lielu daudzumu filozofisku domu, viedokļu, kuriem visiem vajadzēja spēt tikt cauri īsā laikā, turklāt vēl to komentēt. Fuko, Rortijs, nedaudz Kants, Kasīrers un citi vīrieši šonedēļ aizņem lielāko daļu mana laika. Man patīk, patiešām, tikai gribētos vairāk laika, lai spētu visu pienācīgāk sagremot. Ja maija beigās man vajadzēja spriest par to, kas īsti tad galu galā tā filozofija ir, tad tagad es no noslēguma esmu ievirzījusies vēl dziļāk iekšā iztirzājumā, un grasos to darīt arī ārpus pienākuma, tā teikt, prieka pēc. Izcilība un ģenialitāte iedvesmo un palīdz pabīdīt malā trulās ikdienas raizes, par raizēm padarot daudz pasaulīgākas un abstraktākas lietas.

Pa vidu sevis garīgai pilnveidošanai (cerams, ka daudz man veiksmīgai) nolēmu pilnveidoties arī fiziski un atsākt apmeklēt baleta nodarbības, kas, pilnīgi noteikti, padarīs dzīvi daudz krāsaināku, jo tas tiešām sagādā prieku. Jā, es jau jūtu smīnus, bet tas laikam jau atkal ir mazāk svarīgi, jo svarīgāk šovasar būs izpatikt sev un tuvajiem, tiem tuvākajiem, un ne jau izpatikt būtu īstais vārds, bet gan darīt prieku. Un kā vēl es dzīvošu, ar pilnu krūti vasaras gaisa.