Es nezinu, vai uz ātru roku fabricētām lietām var būt vērtība. Jā, it kā jau spontanitāte un, iespējams, mirkļa ģenialitāte, kuru atnesušas mūzas, bet tomēr, vai tad var? Un kas īsti ir māksla? Postmodernisms apgalvotu, ka viss, kas ir neapzināts, iracionāls, bērnišķīgs, pārdrošs, bet vai tad ar to pietiek? Estētiskais baudījums - vajag, nevajag? Kas ir ļaunums un nekādība? Absolūtisms un morāle, ētikas ētiskums, principi? Kāpēc, kāpēc, kā?
Pārāk daudz jautājumu vienuviet, vienubrīd. Laikam arī to domu ir sakrājies padaudz. Man ir jauna ideja rakstīšanai. Šoreiz nedaudz citādā veidā, iespējams, interesantākā, bet pagaidām ne publiski. Ja izdosies, tā būs daļiņa manis, pat diezgan liela daļa, ja uzdrīkstēšos. Nē, smiekli nevietā, tā nebūs romantiska dzeja vai odas, nebūs arī sirdi plosošs romāns. Pagaidām tikai man, arī ideja.
Varētu aizņemties govi un doties ar viņu ceļojumā, šī ideja iedvesmoja. Vēl varētu kārtīgāk izpētīt Daugavmalas kultūrvidi pretī Centrāltirgum. Atrast kādu jēdzīgu pielietojumu kodolfizikai savā dzīvē un apēst kādu saldējumu.
Es nezinu, vai cilvēks ir labs vai slikts, vai ļauns, vai loģisks, vai saprotošs, bet es zinu to, ka apstākļi un vide mūs var mainīt tā, ka no tā sākotnējā nekas daudz pāri vairs nepaliks. Nogaršot pirmo zemeni šogad.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru