Pavasaris. Beidzot.
Šodien ar franču filmu (tik ļoti, ļoti labu), jauku kompāniju un siltumsilto sauli pavadīju lielisku dienu. Vispār viss liekas tāds gaišāks un bezrūpīgāks, neskatoties uz to, ka tuvojas nopietnās mācību beigas un tā tālāk. Gaismā viss izskatās labāk un cerīgāk. Man uz deguna atkal ir vasaras raibumi, galvā vairāk pozitīvu domu un apkārt vairāk smaidošu cilvēku. Nē, šajā ierakstā es neko necentīšos pateikt, varbūt tikai to, ka man gribas ko jaunu, bet arī tas nav nekas oriģināls. Sapņot? Nē, drīzāk vairāk domāt un darīt, lai nākamziem man būtu, ko atcerēties, pat tad, ja tās būtu kļūdas. Tuvojas mans laiks (nē, es neesmu revolucionāre vai vēl kaut kas tikpat traks, es tikai priecājos, ka esmu beidzot pārvarējusi ziemas pelēcību).
p.s. Jā, bilde bērnišķīga, domas pārāk rozā un meitenīgas, bet smieties (jums) jau nav aizliegts, gluži tāpat, kā (man) nav aizliegts justies brīvi un reizēm naivi. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru