Verdzība ir brīvība. Viens brīvs - cilvēks vienmēr zaudē cīņu. Tam tā jābūt, jo ikviens indivīds nolemts nāvei, kas ir lielākā no visām neveiksmēm. Bet, ja viņš spēj pilnīgi un galīgi izbēgt no sava "es", ja spēj saplūst ar partiju tā, ka pats ir partija, tad viņš ir visspēcīgs un nemirstīgs. Otrkārt, jums jāsaprot, ka vara ir vara pār cilvēkiem. Pār viņu miesu - bet vēl vairāk pār viņu garu. Vara pār matēriju - ārējo realitāti, kā jūs to sauktu, - nav svarīga. Mūsu vara pār matēriju ir absolūta.
Mēs pārvaldām matēriju tāpēc, ka pārvaldām prātu. Īstenība, reālā pasaule ir galvaskausā.
Vara nozīmē uzspiest mokas un pazemojumus. Vara ir spēja saraustīt cilvēku dvēseles gabalos un salikt tās par jaunu pēc sava prāta. Vai nu sākat ieskatīt, kādu pasauli mēs radām? Tā ir tiešs pretstats muļķīgajām hēdonistu utopijām, ko iztēlojās vecie reformatori. Progress mūsu pasaulē būs ceļš uz aizvien lielākām mokām. Vecās civilizācijas apgalvoja, ka esot dibinātas uz mīlestību vai taisnīgumu. Mūsu civilizācija ir dibināta uz naidu. Mūsu pasaulē nebūs citu emociju kā tikai bailes, niknums, uzvaras līksme un sevis nicināšana. Visu citu mēs iznīcināsim pilnīgi.
Mēs kontrolējam dzīvi visās plāksnēs. Jūs iedomājaties, ka ir kaut kas, ko sauc par cilvēka dabu. Cilvēks ir bezgalīgi pārveidojams. Vai varbūt jūs griežaties atpakaļ pie domas, ka proletārieši vai vergi sacelsies un mūs gāzīs. Izmetiet to no prāta! Tie ir nevarīgi kā lopi. Cilvēce ir partija. Visi citi ārpus tās ir nenozīmīgi.
Antiutopijas tomēr ir skaistākas par utopijām. Marionetes, brīvība verdzībā un karš mierā, nezināšana. Beidzot arī es izlasīju.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru