otrdiena, 2010. gada 28. septembris

Thoughts about dark and rainy autumn.


Rudens, auksts un lietains, ar mājas darbu kalniem un slapjiem zābakiem.
Man ir 18, man bija dizmšanas diena, bet tas bija tikai mirklis ar daudz ziediem, dāvanām un apskāvieniem, un jau nākamajā dienā atsākās ierastā rutīna, kuru apsteigt vai mainīt ir ļoti grūti.
Vispār tāda padrūma esmu palikusi un tikai šokolāde vai tēja vaivienkāršiu ilgāks miegs mani var padarīt kaut par gramu laimīgāku, un arī grams rudenī ir daudz. Taču zinu, cik ļoti lasītājiem nepatīk žēlabainas un drūmas domas, tāpēc necentīšos vairāk raksturot esošo sevi un esošo pasauli sev apkārt, pateikšu vienīgi to, ka man ļoti, ļoti iepatikās filosofijas stundas, tur uzdotie jautājumi un mūžīgās šaubas. Tas nekas, ka šodien visi biji noskaņoti tuvāk skepticismam, bet nu arī tur ir savs jaukums.
Joprojām domāju par Baha Džonata kaiju un tieši šobrīd atcerējos, ka viņš mācīja saviem skolniekiem, ka ķermenis no viena spārna līdz otram ir tikai doma. Tātad? Ilūzija?

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru