Subjective.

Nu re, eksāmens ir uzrakstīts. Nezinu, kas un kā, taču atvieglojuma sajūta ir liela.

Šodienas pārdomas ir saistītas ar sevis attīstīšanu. Prātoju par to, vai ir iespējams garīgi attīstīties un paplašināt savu redzesloku, piemēram, tikai un vienīgi caur grāmatām vai filmām. Enciklopēdijas, zinātniski žurnāli, avīžu kalni un milzumdaudz informācijas. Smadzenēs paliktu daudz faktu, protams, ja ir laba atmiņa. Bet, vai tiktu attīstīts personīgais viedoklis, ja iegūtā informācija netiktu apspriesta ar citiem, ja nevarētu izmantot grāmatās iegūtos argumentus strīdos? Vai tā gūtā informācija nekļūtu par kaut ko dziļi subjektīvu? Kaut ko, kas cilvēka galvā katru reizi iegultos, viņaprāt, pareizajā formā un veidolā. Kaut gan no otras puses, lasot daudz daudzpusīgu litaratūru, varbūt varētu no tā visa izvilkt vienu objektīvu kopsaucēju, kas arī izrādītos pareizais. Nezinu. Manuprāt, attīstīties var tikai caur otra viedokli, caur strīdiem un domstarpībām. Otrs tevi var pārliecināt par kļūdīgu viedokli, tik galvenais neticēt visam.
Uz šīs visai haotiskās nots, kur nekas līdz galam nav skaidrs un kuru īsti nevar izteikt vārdos - pārāk daudz pretrunu - es šodien arī beigšu, un piebildīšu tikai to, ka komunicēt vajag mācēt un no citiem cilvēkiem vajag mācēt gūt vērtīgas atziņas un domas, taču neieslīgt plaģiātismā.