Nu re, tagad man uz palodzes ir veselas trīs orhidejas, un visas zied.Zied arī viss pārējais. Smaržo pat gaiss ārā, un pasaule ir zaļa. Šajā siltajā laikā šķiet, uzzied arī cilvēku smaidi, bet citādi nemaz nevar, jo ilgi gaidītais siltums un vasarīgais laiks beidzot ir skāris arī mūs. Tik tiešām patīkami. Atliek vien sagaidīt liecību un pirmās pašmāju zemenes.
Tikai četras mācību dienas un tad tikai eksāmeni un konsultācijas; kas gan var būt labāks? Nezinu, tie eksāmenu un ieskaišu stresi dažreiz ir pat patīkami, un galu galā ir vērts pārbaudīt, vai gada laikā biju ieguvusi no ilgajām stundām skolā un mājās pie grāmatu kalniem kādu labumu. Kaut gan ne jau tas cipars par eksāmenu to rādīs, bet drīzāk jau pašvērtējums un spēja zināšanas pielietot arī dzīvē (hmm, būs grūti vasarā kaut kur pielietot atvasinājumus vai, teiksim, Hornera shēmu).
Pašlaik visai apmierināta rēķinu pagājušo gadu ģeometrijas pārcelšanas eksāmenus, tas nekas, ka nesanāk, bet vēl ir laiks. Rītdien skate, šodien mēģinājums - atbildīgi un svinīgi, taču kā jau viss pēdējā laikā notiekošais arī šis notikums būs patīkams, es vismaz tā ceru. (Vēl priekšā muzeju nakts!)
Viss liekas gaišākās krāsās, viss liekas jaukāks. Man vienalga, ka varbūt izklausos pēc pašapmierinātas muļķes, taču galu galā es varu dzīvot, kā pašai šķiet pareizāk, vai ne? Un šodien man gribas dzīvot optimistiskāk, kaut vai tāpēc, ka varu mosties tad, kad ir gaišs, un ka varu nevilkt miljons jaku un simtūkstošs vilnas zeķu, lai neatsaltu; prieks ir arī par to, ka visas lāstekas - arī tās, kas bija man prātā, - ir beidzot izkusušas un atnesušas jauku pavasari. (:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru