Nekad nebiju domājusi, ka arī matemātikā pienāks brīdis, ka man būs bail no pārcelšanas eksāmena, bet te nu viņš ir! Ģeomterija vairs nav tas, kas man padodas, un es daudz labprātāk ienirtu atpakaļ visādās trigonometrijās, polinomu dalīšanās ar Honeriem un varbūt pat Kardano, lai tikai man vairs nevajadzētu meklēt kaut kādus kaktu leņķus un vilkt kaut kādas projekcijas. Te tev nu bija sapnis par arhitektūru, bet, nu, padoties es nemaz netaisos.Piepildītas brīvdienas. Dejošana, dejošana, tērpi, kosmētika, uztraukums un visbeidzot ilgi gaidītā skate. Pirmā vieta 49,6 punkti no 50 iespējamiem, un es esmu tik tiešām priecīga. Pirmais gads un jau skate, un jau es varu lepoties, ka dejoju starp tiem, kuriem pirmā vieta ir pa plecam jau kuros gadus.
Muzeju nakts izrādījās diezgan slapja, īpaši sākumā, un garām rindām piesātināta. Likās, ka pēkšņi vai puse rīdzinieku vienā vakarā ir kļuvuši par azartiskiem kultūras mīļotājiem. Vai tā maz var būt jeb tas atkal ir kārtējais gadījums, kad cilvēki uzķeras uz reklāmu un spilgtām afišām? Nez kādēļ parastās dienās neesmu manījusi muzejos vairāk par 5 vai 6 cilvēkiem, un nesen sanāca pat tā, ka izstādi aplūkoju dziļā vientulībā, kaut gan tas nemaz nebija kaut kas uzmanības necienīgs vai slikts - vienkārši muzeji pēdējā laikā savu popularitāti zaudē.
Runājot par redzēto. Cilvēku masas noteikti traucēja visu aplūkot kārtīgi, taču tapat - bija tā vērts. Beidzot tiku uz abām izstādēm, ko vēlējos redzēt, un abas lika man nedaudz vilties. Viena vairāk, otra mazāk. Tajā, kura radīja lielāku vilšanās sajūtu,,pēc manām domām, māksliniekam tiešām trūka izdomas, lai pamainītu motīvus un pāris gadu laikā tika "uzceptas" daudz, manuprāt, vienādas gleznas. Skatījos un brīnījos par šo gleznu mērķi, par to sūtījumu, ko mākslinieks centies nodot cilvēkiem, taču nonācu pie secinājuma, ka, vai nu tur nekādu mērķu un sūtījumu vispār nav, vai nu viņam ir nedaudz slima domāšana(tādu cilvēku nekad nav trūcis). Otrajā bija darbi, kas man tiešām patika, kurus izbaudīju, bet bija tādi, kurus nevarēju saprast un kuri man likās estētiski nebaudāmi, īsāk, daudz kontrastu starp, manuprāt, labo un slikto (par gaumi nestrīdas, zinu). Par citiem muzejiem man nav daudz, ko teikt, viss bija tīri jauki, īpaši man patika Doma laukuma pagalms, tobrīd tumsā mani pārņēma nedaudz fantasmagoriskas sajūtas.
Kopumā es joprojām esmu apmierināts cilvēks, tikai joprpjām nedaudz nomāc visādi skolas pienākumi un fakts, ka nevaru atrast darbu. Tomēr es centīšos.
Muzeju nakts izrādījās diezgan slapja, īpaši sākumā, un garām rindām piesātināta. Likās, ka pēkšņi vai puse rīdzinieku vienā vakarā ir kļuvuši par azartiskiem kultūras mīļotājiem. Vai tā maz var būt jeb tas atkal ir kārtējais gadījums, kad cilvēki uzķeras uz reklāmu un spilgtām afišām? Nez kādēļ parastās dienās neesmu manījusi muzejos vairāk par 5 vai 6 cilvēkiem, un nesen sanāca pat tā, ka izstādi aplūkoju dziļā vientulībā, kaut gan tas nemaz nebija kaut kas uzmanības necienīgs vai slikts - vienkārši muzeji pēdējā laikā savu popularitāti zaudē.
Runājot par redzēto. Cilvēku masas noteikti traucēja visu aplūkot kārtīgi, taču tapat - bija tā vērts. Beidzot tiku uz abām izstādēm, ko vēlējos redzēt, un abas lika man nedaudz vilties. Viena vairāk, otra mazāk. Tajā, kura radīja lielāku vilšanās sajūtu,,pēc manām domām, māksliniekam tiešām trūka izdomas, lai pamainītu motīvus un pāris gadu laikā tika "uzceptas" daudz, manuprāt, vienādas gleznas. Skatījos un brīnījos par šo gleznu mērķi, par to sūtījumu, ko mākslinieks centies nodot cilvēkiem, taču nonācu pie secinājuma, ka, vai nu tur nekādu mērķu un sūtījumu vispār nav, vai nu viņam ir nedaudz slima domāšana(tādu cilvēku nekad nav trūcis). Otrajā bija darbi, kas man tiešām patika, kurus izbaudīju, bet bija tādi, kurus nevarēju saprast un kuri man likās estētiski nebaudāmi, īsāk, daudz kontrastu starp, manuprāt, labo un slikto (par gaumi nestrīdas, zinu). Par citiem muzejiem man nav daudz, ko teikt, viss bija tīri jauki, īpaši man patika Doma laukuma pagalms, tobrīd tumsā mani pārņēma nedaudz fantasmagoriskas sajūtas.
Kopumā es joprojām esmu apmierināts cilvēks, tikai joprpjām nedaudz nomāc visādi skolas pienākumi un fakts, ka nevaru atrast darbu. Tomēr es centīšos.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru