Upgrade.

Vakar es jutos vienkārši šausmīgi - likās, ka šī tracinošā rutīna mani nobeigs. Izbesījos godam - ar visām asarām, sarkanu seju, nemitīgu žēlošanos un salauztiem zīmuļiem. Bet saka, ka, tikai tādā stāvoklī esot, cilvēks var patiesi novērtēt savus draugus. Un tik tiešām. Kad pasūdzējos Katei, ka man viss ir pieriebies, apriebies un noriebies un ka vēlos pārmaiņas, viņa pateica "ok tiekamies rīt 7:50 makdonaldā ēdīsim saldējumu ar dubulto karameli". Nekas vairāk man nebija vajadzīgs.
Tā nu mēs šorīt jau pus astoņos bijām centrā un čilīgi sēdējām maķītī un līdz pagurumam smējāmies par celtniekiem un citiem visādiem brīnumiem. Neskatoties uz to, ka pamastoties sliktais garastāvoklis un besis draudēja neatkāpties, pēc šīs pasēdēšanās un karameļu saldējuma es sajutos tiešām labi - pat sniegs vairs nelikās tik neciešami riebīgs. Un par to man jāpasakās tikai un vienīgi manai uzticamajai līdzi jutējai Katei.
Visumā šodien bija laba. Skolā viss kā par brīnumu bija mierīgi, izņemot ugunīgo basketbolu sportā, kas uz 40 minūtēm padarīja mūs vēl aktīvākas un agresīvas, kā rezultātā mēs ilgi bijām nejauki sārtas. Zīmēšanās es lepni pabeidzu uzstādījumu, kuru mocīju jau trīs dienas, bet šodien man viņš likās visnotaļ aizraujošs, un es biju tik iegrimusi zīmēšanā, ka pavadīju studijā vairāk nekā trīs stundas.
Ko es varu izsecināt no šīm divām dienām? Pēc jebkura krituma nāk kāpums, un es varu būt tikai laimīga, ka mani kritumi parasti ir īslaicīgi, bet kāpumi ilgi un skaisti. :)