ceturtdiena, 2010. gada 25. marts

Sunshine brings happiness.

Vakar skolā kādu brīdi biju nelaimes čupiņa. Viss kādreiz notiek pirmo reizi - man skola likās briesmīga, lietus likās briesmīgs un vispār es jutos briesmīgi. Tomēr jau pēc zīmēšanas pamāzām sāku atgriezties savā ierastajā ādā, un pat piles no debesīm vairs nespēja būt iemesls sliktam garastāvoklim. Principā vakardienas otrā puse bija tiešām satriecoša. Sarunas, Daugava, lēkāšana, ballītēē, atkal sarunas, miegainība un tad, protams, arī miegs, kuru 5.40 no rīta iztrūcināja modinātājs (jā, skolas laikā esmu nolēmusi celties tieši tajā laikā, lai varētu iemēģināt skolas jauno ekstru - jogu, bet šodien šis signāls bija galīgi nevietā). Pēc kāda laiciņa es sapratu, ka vēl nav laiks celties, un turpināju laimīgi gulēt. Kā es dievinu šo sajūtu, kad var apzināties, ka nav jāiet uz skolu! Patiešām jauki.
Brokastis ēdām visādu amerikāņu jociņu pavadījumā, kuri, kā nospriedām, skolas atmosfērā liktos krietni smieklīgāki. Jā, the nothing box un lietuviešu apbrīnojamās muzikālās dotības. :D
Arī turpmākā (pēcbrokastu) šodienas daļa bija jauka. Visai interesanta filma un forša kompānija. (:
Lai gan rītdien jādodas uz skolu, es tomēr jau esmu iekāpusi brīvlaikā, jo kā nekā tikai brīvās dienās var tik mierīgi sēdēt, darīt to, kas ienāk prātā un tik daudz domāt par brīvo laiku. Atliek vien cerēt, ka saulīte palutinās un ka Lieldienas būs tiešām Lieldienas nevis kārtējie aukstie Ziemassvētki.


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru