Emotionality.

Sasodīti auksti.
Sēžu istabā jau kuro stundu un mācos (jā, skolotāji atkal ir aktivizējušies, uzdodot veselas kaudzes ar mājasdarbiem). Visu dienu ēdu. Tas nebūt nenāk par labu manai figūrai (nē, es neesmu sastresojusies anoreksiķe) un arī neatbrīvo no sliktā garastāvokļa, tomēs es turpinu ēst. Joprojām esmu ietērpta kaut kādās mājas lupatās (par drēbēm tās nosaukt nevar), iespējams arī tas ir viens no mana sliktā garastāvokļa iemesliem vai arī tas, ka es štruntīgi jūtos un ir man negribas neko darīt. Visnotaļ skumīgi, ka es joprojām ciešu no emociju nesaturēšanas - šoreiz tās ir negatīvās emocijas, jo acīmredzot tomēr harmonija starp labo un slikto pastāv. Bet ir viens liels "bet". Es ticu, ka šodiena bija domāta tieši tādam mērķim, lai izgāztu visu slikto un lai turpinātos mans jaukais un tiešām poztīvais laiks, kad šķiet, ka viss ir ideāli un labi (tāds laiks jau turas ilgi). Tāpēc šis ir izņēmums, viens mazs un, cerams, nozīmīgs kritiens, un, kā jau visiem zināms, pēc kritiena cilvēks pieceļas un ideālajā variantā dodas ar smaidu tālāk. Man nevar būt citu variantu kā tikai ideālais!